Viens no visu laiku populārākajiem burvju māksliniekiem ir Harijs Hudini (1875-1926). Viņš spēja izlauzties no aiznaglotām kastēm, atbrīvoties no roku dzelžiem, kā arī izbēgt no cietuma kameras.
Hudini triki6
199
0
Viņš bija slavens ar prasmi atvērt rokudzelžus. Viņš palūdza uz katru izrādi atnest rokudzelžus, kurus nesa pat policija. Hudini perfekti zināja rokudzelžu mehānismu. Viņam atlika tikai uzsist noteiktā leņķī, vai izmantot auklu, lai izvilktu skrūvi. Sarežģītākajiem rokudzelžiem Hudini plaukstā, vai zem piedurknes mēdza paslēpt atslēgu. Ja rokudzelži bija skatītāju viņš tos vienmēr gribēja izpētīt. Tad viņš atslēgu iedeva asistentei, kura to nemanāmi aiznesa uz ģērbtuvi, kur tā tika samainīta ar vislīdzīgāko no mākslinieka atslēgām. Rokudzelžu īpašniekam viņš atdeva viltus atslēgu, bet reizēm paturēja oriģinālu.
Viens no populārākajiem trikiem bija ieslēgšanās piena kannā, kas pilna ar ūdeni. Kad Hudini kāpa kannā skatītājiem līdz ar viņu bija jāaiztur elpa. Tad viņš ienira un kannai aizslēdza vāku. Tad pāri skatuvei nokrita priekškars. Kannas augšējo daļu no iekšpuses varēja pacelt, neaiztiekot atslēgas, tas nozīmē, ka Hudini elpu nācās aizturēt tikai brīdī, kad kannu slēdza ciet. Kad aizkarus aizvēra Hudini varēja izkāpt. Līdzīgā trikā Hudini saslēdza ar rokudzelžiem, ielika kastē un iemeta upē. Pirms tam kaste tika aiznaglota. Mākslinieks atbrīvojās no rokudzelžiem jau pirms kastes aiznaglošanas. Kad Hudini nonāca ūdenī viņš atvēra vienu neaiznagloto kastes sānu. Galvenais bija neuzpeldēt pārāk ātri, lai skatītājiem radītu spriedzi.
Hudini prata piesaistīt skatītājus. Ceļojot viņš mēdza uzvest mazās izrādītes par brīvu, lai būtu drošs, ka visas biļetes uz lielo izrādi izpārdos. Parasti viņš mazajā izrādē veica triku, kurā karājoties ar galvu uz leju izlīda no trako krekla. Šis bija fiziski grūts triks un Hudini nācās ļoti ilgi trenēties, lai to paveiktu dažu minūšu laikā. Pirms mākslinieku ietina tērpā viņš dziļi ievilka elpu un satvēra audumu. Kad Hudini tika uzvilkts augšā viņa izelpoja un atlaida audumu. Tas viņam deva papildus vietu. Tad sākas grūtākā daļa - ar spēku viņam bija jādabū labā roka pāri galvai. Pēc tam viņš ar zobiem atvērtā vaļā sprādzes un siksnas. Ja mēģinājumi cieta neveiksmi viņš bija gatavs pat izsist no locītavas plecu, lai iegūtu papildus vietu.
Hudini vienmēr stāstīja, ka spēj saņemt sitienus pa vēderu nejūtot sāpes. Izrādēs viņš lūdza skatītājam iesist viņam pa vēderu, cik vien stipri iespējams. Sitiena brīdī viņš saspridzināja savus labi trenētos vēdera muskuļus. Sitienu viņš,protams juta, taču to neizrādīja. Reiz pirms kādas izrādes Hudini gulēja dīvānā. Tad pie viņa pienāca kāds skatītājs un spēcīgi iebelza pa vēderu. Dotajā brīdī mākslinieks nebija saspridzinājis muskuļus, rezultātā viņa nokļuva slimnīcā, kur nomira pēc nedēļas no vēdera plēves iekaisuma.
Tev patiks šie raksti
