Cerams ka šāds plāns netiks realizēts. Brokastojot pārmiju pāris vārdus ar viesmīli un uzzinu, ka it kā šī lielummānijas iespaidā radītā ideja šķiet netiks realizēta, jo tādam projektam neviens nevēlas piešķirt finansējumu. Tādējādi šķiet, ka šis projekts paliks tikai uz maketa un bidēs, kā arī kādu ambiciozu ierēdņu galvās. Labi, lai nu tā būtu!
Tagad nesteidzoties ieturu vieglas brokastis un pavisam drīz varu turpināt ceļojumu. Kamēr pie viesnīcas gaidu savu gidu Magomedu, kurš drīz ieradīsies, vēlreiz izmetu loku ezera virzienā. Manu uzmanību šoreiz piesaista pretējā krastā redzamās piekalnes. Tās sastāv no tadām kā terasēm, kuras šķiet ir makslīgi radītas. Patiesībā pastāv versija, ka cilvēki šeit Kezenoiam ezera krastos esot dzīvojuši jau vairāk kā pirms tūkstots gadiem un iespējams, ka tad šeit arī tapa šīs terases. Ticamāk ka tās radītas veidojot sējumus un dārzus. Tagad gan tā īsti ir grūti noticēt šij versijai, jo patreiz klimatiskie apstākļi šeit dārzu un sējumu veidošanai ir pilnīgi nepiemēroti, bet iespējams ka agrāk tie šeit ir bijuši stipri maigāki.