local-stats-pixel fb-conv-api

Kā mēs braucām uz Liepāju... ar lidmašīnu lidot (2. daļa, nobeigums)10

197 0

Laika nebija daudz, kādas divas stundas, tāpēc neko dižu pasākt nevarējām. Devāmies uz pludmali, kurā jau bez mums bija diezgan daudz cilvēku – gan peldētāju un siltās saules baudītāju, gan arī makšķernieku. Pēdējie bija aizņēmuši Ziemeļu molu teju visā tā garumā.

Izdomājām aiziet līdz pašam mola galam. Apmēram pusceļā sapratām, ka, jo tālāk ej, jo vairāk liekas, ka tas nekad nebeigsies. Mols ir 1800 metru garš, taču mums tas šķita vismaz trīsreiz garāks. Pagājām garām neskaitāmiem makšķerniekiem – gan vietējiem, gan braļukas no Lietuvas, līdz sasniedzām mola beigas. Gan pats mols, gan skats, kas no tā paveras, ir iespaidīgs.

Tuvojās vakars un pamazām vajadzēja doties lidostas virzienā. Tā nebija tālu no Karostas, taču mums nebija ne jausmas, cik bieži kursē transports, kurš uz turieni dodas. Izdomājām, ka varam izkļūt no Karostas pašu spēkiem. Gājām it kā pa to pašu ceļu, pa kuru atbraucām, līdz vienā mirklī sapratām, ka pa šo ielu gan iepriekš nebraucām. Pajautāju kādai pretimnācējai, kā nokļūt 2. autobusa pieturā (ar to var nokļūt lidostā). Uzzinājām, ka ejam ja ne gluži pretējā virzienā, tad ar pamatīgu līkumu gan.... Šādi gadījumi mums nav retums, esam jau pieradušas teju visur nokļūt, pirms tam aizmaldoties nepareizajā virzienā. Tāpēc, lai arī kurp dotos, vienmēr ierēķinām laika rezervi.

Tikušas ārā uz šosejas, sagaidījām autobusu un nokļuvām Liepājas lidostā. Lidosta mani pārsteidza ar savu lielumu (vai, pareizāk sakot, mazumu), taču tā ir mūsdienīga un ar tikpat nopietnu drošības kontroli kā citur. Bijām ieradušās lidostā kādu pusotru stundu iepriekš. Ātri piereģistrējāmies un domājām, kā pavadīt laiku līdz iekāpšanai. Tobrīd norisinājās hokeja čempionāts un pa TV rādīja kādu no spēlēm. Neesam hokeja fanes, taču nekā cita, ko darīt nebija un arī mēs pievērsāmies spēlei. Pēc kāda laika varēja sākt iziet drošības kontroli. Cilvēki, kuru bija palicis arvien vairāk, uz brīdi atrāvās no TV ekrāna, izgāja kontroli un pārvietojās uz otru telpu, kur turpināja skatīties spēli. Noskatīties to līdz galam nesanāca, jo atlidoja mūsu lidmašīna un pēc neilga brīža sākās iekāpšana. Kāds vīrietis, ieraudzījis mazo fokeru, ar kuru mums jālido, iesaucās, ka viņš jau nu tajā iekšā nekāps. Beigās iekāpa gan. Un izkāpa arī, bet jau Rīgā.

Šis bija mūsu pirmais lidojums, tāpēc viss likās aizraujoši: gan iekāpšana, gan motoru ieslēgšana, gan, protams, pacelšanās. Sajūta brīdī, kad lidmašīna atrāvās no zemes, bija kolosāla. Attālinoties no zemes, viss – koki, mājas, automašīnas – likās butaforisks un mazliet nereāls. Šķita, ka zem mums atrodas spēļu pilsētiņa un, izbāžot roku pa iluminatoru, izdosies tai pieskarties. Pēc kāda brīža parādījās stjuarts ar dzērienu ratiņiem un piedāvāja ūdeni un sulas. Pabrīnījos – kopš kura laika ekonomiskajā klasē dala dzērienus par brīvu!

 Lidojums bija ļoti īss – apmēram 30 minūtes. Brīdī, kad stjuarts paziņoja, ka drīzumā nolaidīsimies, abas ar Dinču pasmīnējām, ka knapi paspējām apsēsties, kad jau jākāpj ārā! Uz mani lidojums neatstāja lielu iespaidu, jo man tobrīd sāpēja galva, toties Dinča gan bija sajūsmā. Šķiet, ja vien būtu bijusi tāda iespēja, viņa labprāt būtu palidojusi vēl....

Izejot ārā pa lidostas durvīm un dodoties mājās, bijām labā noskaņojumā un apmierinātas ar pavadīto dienu.

B E I G A S

197 0 10 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 10

0/2000

labais. emotion emotion

6 0 atbildēt

 emotion 

4 0 atbildēt

 emotion 

2 0 atbildēt

 emotion 

2 0 atbildēt

 emotion 

2 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt

🌹

0 0 atbildēt

👏

0 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt