Apskatījis Spoku ciematu, dodos projām pa meža taku.
Es Rhiwddolion redzēju labi ja 7-8 ēkas, bet kādu laiku soļojis pa taku uzdūros pamatīgos brikšņos vēl kādai ēkai. Tas man lika aizdomāties, ka varbūt esmu redzējis labi ja ceturto daļu no ciema, jo 150 cilvēki diez vai dzīvoja 7-8 ēkās. Pārējās ēkas visticamāk ieaugušas brikšņos un, nezinot kur meklēt, nav tik viegli atrodamas.
Pēc Rhiwddolion vēl kādu gabalu soļoju pa meža ceļiem, kamēr nonāku pie upes netālu no Betws-y-Coed. Mazliet uz leju ielecu upē izpeldēties un noskaloties - savādāk bail atgriezties civilizētā pasaulē.
Nu jau tuvojos ceļojuma galamērķim pa šādu interesantu ceļu - priekš kam asfaltēt ceļa cidu, ja riteņi ripo pa malām.
Pēdējais mans apskates objekts ir Fairy Glen. Tas ir Conwy upes posms, kuru ieskauj stāvas klints sienas. Šeit arī ieeja par maksu, jo jāiziet caur kādas fermas teritoriju, lai piekļūtu pie upes. Fermas saimnieki par pastaigu iekasē 50 pensu no cilvēka. Viss it kā ļoti vienkārši - pie vārtiņiem nolikta improvizēta krājkasīte un plakātiņš ar info cik daudz naudiņas tur jāiemet. Bet tā ka man makā bija tikai 2 pensi un papīrnauda, tad man radās problēma - divus pensus iemest būtu drīzāk izsmiekls, bet desmitnieks par daudz. Nu neko, apskatījos apkārt, nevienu nemanīju un lavījos tik iekšā pa brīvu, bet tālu netiku. Nez no kurienes uzradās neapmierināts večuks un sāka mani pratināt, vai esmu samaksājis. Izskaidroju viņam savu finanšu situāciju un viņš kļuva nedaudz laipnāks un atradās viņam ko izdot no mana desmitnieka. Tālāk caur fermu soļoju jau ar tīru sirdsapziņu. Attēlā aitas, kuras tur audzēja - šitās bija kaut kāda interesanta šķirne un nebija tik bailīgas kā kalnu ganībās.
Un šis ir Fairy Glen.
Vēl mazliet Fairy Glen, tas arī viss, es eju uz vilcienu.