Ja man pēkšņi parādītos superspēja?3

Es katru dienu sapņoju par to, ka es pamostos un man tiktu piešķirta vienalga kāda superspēja, bet ja es to dabūtu vai man tas reāli būtu vajadzīgs? Ja es sāktu to izmantot pret cilvēkiem vai cilvēku klātbūtnē, tur vienalga būtu kāds žurnālists, kurš pilnībā izbojātu to, ko esmu izplānojusi dzīvē. Es negribu būt slavena, es nākotnē vēlos tikai mīlošu vīru un divus bērnus, kuriem ir laimīgi vecvecāki.. Pat tad ja man neviena nebūs es nebaidos, bet galvenais, lai mana dzīve netiktu atklāta visai pasaulei.
Bet tagad iztēlosimies, ka es neko no iepriekš uzrakstītā nekad neesmu domājusi..
Es jau kopš agras bērnības vēlētos lidot. Ahh, tipiski. Tas ir gandrīz katra otrā bērna sapnis... Kurš gan nav mēģinājis iemācīties lidot un piedzīvojis to vilšanos, kad kāds pasaka, ka cilvēki nespēj lidot. Bet tad tu kādu rītu pamosties un to spēj... Ko tu tad darītu??? Ko?
Otrais ko es vēlētos - mācēt teleportēties.. Tas būtu ideāli... Man nav vairs komentāru.
Trešais - telekinēze . Es esmu slinka un nebūtu slikti dabūt spēju pārvietot priekšmetus tiem nepieskaroties.. Bet līdz kuram brīdim es sevi kontrolētu? Ja man pēkšņi sagribēsies izdarīt ko sliktu?? Es jau nesaku, ka tā būtu, taču tas nav neiespējami. Es patiesībā arī konkrēti nevaru pateikt, ko es darītu, ja man būtu šī spēja. Varbūt man ir jābeidz sapņot un jāsāk domāt par to, kaut man būtu spēja domāt sakarīgi, lai cilvēki saprot, ko es gribu pateikt ar šo visu? Un vispār, kas gan būtu tas, kas dāvātu man šo spēju - pārvietot kaut ko, pašai īpaši nepakustoties? Jo es vienkārši neticu tādam brīnumam, ka es pēkšņi varētu pamosties un atklāt, ka kaut ko spēju. Nē.
Parasti, kad cilvēkiem kaut kā nav, viņi domā par to, ko labu izdarītu, ja viņiem būtu tas ko vēlas. Bet parasti iedomas nesakrīt ar to ko darām, tad kad gribētais ir iegūts.
Kā es iztēlojos sevi, ja pēkšņi tas "brīnums" notiktu un es pamostos un atklātu, ka man ir telekinēzes spēja? Amm... Es iztēlojos sevi klusu, noslēpumainu, es nevienam neteiktu neko, joka pēc klasē no plaukta izmestu kādu grāmatu, lai pabiedētu klasesbiedrus vai ieriebjot skolotājai, izlietu glāzi ūdens viņai klēpī... Taču zinot mani, ja es sev atklātu šīs spējas, tad jau 1. dienā par to uzzinātu manas draudzenes, tad visa skola.. Bet to ūdens izliešanu skolotājai klēpī es īstenotu... Un arī citus ļaunos jociņus. Un patiesais ļaunums sākas no nieka, ko tad es darītu pēc tam?
Tagad iztēlojies, ka es applaudēju, jo tu izlasīji šo kiš miš ar rozīnēm, paldies! :)