Lai arī cik jauki vai skumīgi tas nebūtu, katram sākumam ir arī beigas. Kopā ar braalluku savu missiju ar dievu uz pusēm pie Mantas projektiņa esam izpildījuši, virsbūve salāpīta un nokrāsota. Tagad mierīgi arī paši varam pievienoties vērotāju pulciņam un uzmest kritisku aci paveiktajam.
Jūtamu gandarījumu par pavekto kaut kā nejūt, bet ir arī pozitīvi momentiņi, gūta šāda tāda jauna pieredze, paeksperimentēts ar interesantām autoremonta opcijām, paspēlējāmies arī ar krāsām un materiāliem, arī dažam labam radās atziņa un saprašana, ka no sūdīga starta materiāla, lai kā arī gribētos, bonbongu neuzveidosi.
Nav vairs daudz ko piebilst, par gudrām lietām var runāt daudz un dikti, tāpat kā par meitenēm..., bet tagad ievērtēsim to kas mums ar braalluku galarezultātā ir sanācis.
