Gribēju pastāstīt par savu pieredzi, lai citiem nenāktos pieļaut tās pašas kļūdas.
Kādu laiciņu atpakaļ, nolēmu beidzot saņemties un iegūt vadītājas apliecību. Manu uzmanību piesaistīja autoskolas Mustangs reklāma facebookā. Autoskola piedāvaja tiešām fantastisku akciju, no kuras būtu grūti atteikties jebkuram - izmantojo kuponu, tika piedāvātas 10 braukšanas nodarbības dāvanā.
Par cik zināju, ka lielāko daļu no izmaksām sastāda tieši praktiskās nodarbības, nolēmu negaidīt un izmantot šo piedāvājumu. Iestājoties autoskolā, man bijā jāsamaksā par teorijas kursu, un vēl 4 praktiskajām braukšanas nodarbībām ( 10 davānā + 4 apmaksātās = 14 obligātās br. nod. ).
Sākumā biju izlēmusi tik galā ar teorijas daļu, par cik braukšana man nesagādā grūtības, jo tēvs tajā bija ieguldījis daudz laika, mācīja mani braukt brīvajā laikā, vienvārd sakot, pie "stūres" jau biju no 16 gadiem, tiklīdz varēju tik pie "baltajām tiesībām".
Pabeidzot teorijas kursu, saskāros ar nepatīkamu pārsteigu, Mustangs teorijas eksāmenā parādījās mistiski jautājumi, kuri nekad nebija redzēti, jo kā apzinīga studente, nopirku jauno ceļu satiksmes noteikumu bilžu grāmatu, un no šie tematiskajiem uzdevumiem autoskolas teorijas eksāmenā nebija ne miņas...
Bēdīgākais sākās, kad nolēmu pierakstīties pie instruktra. Saraksts, kuru iedeva autoskola, tiešām bija ļoti garš, sāku zvanīt visiem pēc kartas. Stādoties priekšā, izstāstīju savu situāciju, ka tēvs mani ir mācījis braukt no 16 gadu vecuma, un jau diezgan daudz esmu braukusi par Rīgas ielām, tai skaitā centru un pārdaugavu. Uz to, principā visi instruktori kā viens atbildēja, ka viņi mani nepierakstīšot, jo viņiem nav IZDEVĪGI APMĀCĪT MANI, par cik man ir pieredze.
Tad nu es nolēmu palikt mazliet viltīgāka, un neteikt, ka iepriekš esmu "sēdējusi" pie stūres. Pieteicos pie instruktora, ar prieku gaidīju pirmo braukšanu - un tad mani PRIEKI BEIDZĀS.
Pirmajā nodarbībā, instruktors mani vispār nepielaida pie stūres, stāstot 90min teoriju, un teoritizējot dažādas situācijas. Pacietīga būdama, nolēmu sagaidīt otru nodarbību. Nodomāju, ka tā ir pieņemts visiem instruktoriem, ka pirmajā nodarbībā ir jāstāsta teorijas nianses par kurām klausījos 55 akadēmiskās nodarības autoskolā pie piesniedzējas.
Aizejot uz otru nodarbību, sajutos vēl bedīgāk, jo pirmās divdesmit minūtes instruktors atkal sāka stāstīt teoriju. Kad neizturēju, un viņam pateicu, ka esmu atnākusi mācīties braukt un teoriju jau klausījos skolā ( un esmu nokārtojusi CSDD teorijas eksāmenu, līdz ar to teoriju esmu apguvusi ), viņš nopukstēja, un beidzot palaida mani pie stūres.
Kad sāku braukt, ātri "piešavos" pie automašīnas, bet nesaktoties uz to, man visu nodarbību lika riņķot pa apli kādā pamestā ieliņā. Nodomāju, ka varbūt tā ir pieņemts un centos apļošanu darīt maksimāli labi, cerībā, ka tomēr trešajā nodarībā tikšu uz ceļa.
Pienāca trešā braukšana, kurā ar lielu nepacietību gaidīju, ko tad man liks darīt. Pirmo pusstundu instruktors atkal man sāka stāstīt teoriju, kad es neizturēju, un vēlreiz viņam atkārtoju, ka esmu jau nolikusi CSDD teorijas eksāmenu, un es tā kā vēlētos mācīties praktisko daļu - viņš atkal nopukstēja, un pielaida mani pie stūres. Atlikušās 60 minūtes, atkal vienkārši riņķoju pa to pašu apli.
Ceturtā nodarbība, biju jau mazliet izmisusi, jo ar tēvu ikdienā braucu pa Krasta ielu, centru utt., bet instruktors māca braukt pa apli, izšķiežot manu laiku. Tā nu visas 90 minūtes apļoju, un ar katru minūti paliku arvien izmisušāka, jo sapratu, ka tādos tempos, pie CSDD braukšanas eksāmena tikšu apmēram pēc gada.
Piektā nodarbība. Pirms nodarbības nolēmu instruktoram pateikt, ka no 16 gadiem jau braucu ar tēvu, un elementāras lietas, kā piemēram, uzsākšana, apstāšanās, apgriešanās man nesagādā problēmas un es vēlētos sākt braukt pa ielu nevis riņķot pa apli. Uz to instruktors atbildēja, ka viņam ir sava izstrādāta programma un viņš labāk zina, ko es varu un ko nevaru. Lieki piebilst, ka visu nodarbību riņķoju pa apli ( GOOGLĒ noskaidroju, ka tā ir Mālu iela ), jo nolēmu parādīt tēvam, kas man ir jādara prakstiskajās nodarbībās.
Sestā nodarbība. Biju mazliet izmisusi, negribējās iet uz nodarbību, jo sapratu, kas mani sagaida. Instruktors atkal mani aizveda līdz Mālu ielai. Brīnumi nenotika, atkal sāku apļot, riņķojot domāju kā tā var būt, ka šī ir mana sestā nodarbība ( pēc šīs būšu nobraukusi jau 12 akadēmiskās stundas, un līdz obligātajam skaitam, atlikusi tikai viena reize ), bet neko jaunu vispār neesmu iemācījusies.
Septītā nodarbība. Biju noskaņota kaujinieciski, pateikt instruktoram, ko domāju par "apļošanu" un ka tas nav normāli, ka viss ko viņš man māca ir riņķot pa Mālu ielu, kur nav nekādas satiksmes un izaugšanas iespējas.
Te nu es saskāros ar realitēti! Kad biju izvedusi instruktoru no pacietības, viņš man sāka stāstīt to, ka es varu necerēt tuvākajā laikā doties uz CSDD braukšanas eksāmenu, jo man būs jābrauc vismaz 40 nodarbības, un ka par tām 10 ( kuras saņēmu dāvanā ) autoskolai ir jāatpelna pazaudētā nauda, līdz ar to minimums cik cilvēks nobrauks, ir 40 reizes, nesaktoties uz iepriekšējām iemaņām. Tajā brīdī es nodomāju, cik žēl, ka nebiju ieslēgusi diktafonu, un to visu neierakstīju. Pēc šīs instruktora atklāsmes, es izkāpu no mašīnas ( tajā pašā Mālu ielā, kurā riņķoju ), pārskaitusies un ar asarām acīs aizgāju uz sabiedrisko un aizbraucu mājās.
Mīļie cilvēki, lūdzu atverat savas acis, neiekrītat šajā autoskolas Mustangs riebīgajā mārketinga trikā, tās 10 nodarbības, kuras tiek solītas dāvānā, nav tā vērtas, lai katru brauksanas nodarbību Jums 30 minūtes stāstītu teoriju, kuru Jūs jau sen zinat, un mūžīgi riņķotu par apli ( jo uz ceļa es tā arī netiku ).
Lūdzu ŠĒROJIET šo rakstu, pastāstiet par to saviem draugiem, radiem un paziņām, lai Jūs nekļūdītos kā to izdarīju es.
Ja tomēr šaubaties par to, ko pastāstīju, izlasiet šīs sūdzības :
Un pirmajā braukšanas nodarbībā pirmo reizi piesēdos pie stūres mašīnai ar manuālo kārbu. Un arī CSDD teorijas eksāmenu neesmu nokārtojusi.
Taa kaa neiezdevies prikols tizlenji.
Tiesības kārtojiet ārpus Rīgas, tad problēmu nebūs.
