Auto meklēšana- kā cirks
Pārdevis savu Pajero un saņēmis par to naudu, steidzīgi meklēju citu auto, budžets ierobežots- 500-600 eur. Tā kā pašam nebija laika meklēt tad uzdevu šo jautājumu risināt mātes draugam. Viņš uzreiz meklēja dīzeļus, jo bija iespēja to dabūt lētāk. Tika atrasts viens sarkans "kartupeļu vedamais " Madonā. Bijām jau gatavi no Rīgas (biju skolā) skriet pakaļ, taču pirms izbraukšanas pārdevējs vairs neatbild. Zvanīju es kā "cits pircējs" un man atbildēja, ka tačka pārdota.
Aizbraukuši līdz Ogrei, abi sēdāmies katrs pie sava kompja ķemmēt SSieti. Bez auto uz mājām es nebiju gatavs braukt. Nu jau bijusī draudzene dusmīga kā pūķis, jo atstāju viņu vienu pašu savā mājā.
Ļoti liels apgrūtinājums bija naudas limits, jo pa šādu naudu atrast kaut cik braucamu mašīnu ar TA ir diezgan grūti.
Taču izdevās. Nākamās dienas rītā braucām uz Rīgu pakaļ. :)
Braukšanas īpatnības.
Pārkāpjot no apvidnieka uz vieglo sākumā likās, ka pēcpuse pa zemi velkas, taču braukšana un dinamika bija nesalīdzināmi labāka. Uzbraucot uz grants ceļa pārsteidza mīkstais auto gājums. Apjaušot to, bieži vien uz neasfastētiem ceļiem atļāvos gāzt ar simtiņu. :D Arī pēc džipa degvielas patēriņš....likās, ka pasāts brauc uz ūdens. :D 5-6l/100km .
Tehniskās problēmas
Vai nu es neko tādu nemanīju, vai arī to, kas bija nelaboju. Vienīgie ieguldījumi , kurus es veicu bija, lai izietu TA. Bremžu šļaukas, sliekšņa metināšana. Un pēc avārījām.
Crash Test Vehicle
Tautas Auto manis valdījumā tika iekļuvis kopā trīs CSNg. :(
Pirmais bija Rīgā uz Krasta ielas pie t/c MOLS. Īsumā- abiem tikai apskrāpēti spārni un saskaņotais paziņojums.
Otrais gadījums bija pēc mēneša šā gada janvārī, braucu uz darbu pa līkumotu zemes ceļu. Vienā brīdī vairs nesavācu un sagriežotos 180 grādos ar sāniem ielidoju grāvī. Auto sasveroties gandrīz 90 grādos. Nodomāju "viss, būšu uz jumta" Taču atkritu atpakaļ uz riteņiem. Lai dabūtu ārā, nācās saukt frontālo iekrāvēju. Auto tika aizvēsts uz garāžu un tur tas tā nostāvēja divus ar pusi mēnešus. Pārcēlos uz Rīgu un kādu laiku braucu ar Audi 80.
Trešā avārija vispār bija murgs. Pārguruma un stresa izraisīts pofigisma izraisīta nevērīguma summā sanāca taranēt Bauskas Statoil stabiņu pie automazgātavas. Ironiski-pats tobrīd strādāju Statoil Pļavniekos. :D :D
Viss...pietiek!
Ar sasistu pasātu braukājos kādus divus mēnešus, jo tobrīd bija nolaidušās rokas, un nauda bija vajadzīga citām lietām. Biju sācis pētīt detaļas un darba izmaksas, līdz bija parādījies niķis bremzēm vienkārši izgaist. Spied pedālu cik gribi...nav. Šitā es gandrīz braucot pa Ogri iestūrēju autobusā, kurš man izbrauca priekšā. Tad es sapratu, ka jātiek no pelēča vaļā.
Kopumā auto, jau labs un taupīgs, piemērots jaunam divdesmit gadniekam. Taču šis nebija mans auto, jo biju spiests šo auto pirkt pret paša gribu.
Nu, jaudas gan varēja būt vairāk, un piekare varēja nebūt tik cieta, bet citādi pa lielam mašīna manas prasības pašlaik apmierina.
