Mūsdienu sniega motociklu attīstība un veidi2
44
0
“Aero kamanu” dzimšana
1903. gads – sniega motocikla priekšteča (aero kamanu) dzimšanas diena, kas vēlāk kļūs plaši izplatītas sniegotajās teritorijās. 1905. gadā krievu žurnāls “Воздухоплаватель” nosauca tās par “kamanām ar gaisa dzenskrūvi, kas paredzētas kustībai pa sniegu”. “Aero kamanu” inženieris un konstrukcijas autors ir S. Neždanovskis (С. С. Неждановский).
Pirmais modelis bija kamanas ar uzstādītu iekšdedzes dzinēju kam pievienota gaisa dzenskrūve. Maskavas rūpnīcā “Duks” jau 1907. gadā tika uzbūvēts un pārbaudīts “slēpju automobilis”. Pēc gada šo mašīnu nosauca par “aero kamanām” (аэросани). Ir vērts pieminēt, ka krievu inženieru izgudrojums bija nenovērtējams priekš lielajiem Krievijas plašumiem. Šīs “aero kamanas” tika izmantotas padomju Sarkanajā Armijā pilsoņu un otrā pasaules kara laikā. Pastāv vairāki strīdi par to, vai ir vērts uzskatīt šīs “aero kamanas” par “sniega motociklu”, jo uz priekšu tās dzen nevis kāpurķēdes, bet gan gaisa dzenskrūve, kas nedaudz neatbilst sniega motocikla uzbūvei.
Kegresse kāpurķēdes.
Adolfs Kegress izstrādāja oriģinālu kāpurķēžu sistēmu, ko nosauca par “Kegresse kāpurķēdēm”. Tās viņš radīja Krievijā, speciāli priekš cara Nikolaja ll. Tās viņš pielietoja arī pie dažu automobiļu pārbūves cara garažā, ieskaitot Rolls-Royce un Packard kravas automašīnai. Kaut arī tās bija grūti nosaukt par sniega motocikliem, bet mēs varam tās izskatīt par mūsdienu koncepta priekšteci.
1909. gada ziemā Adolfs Kegress ņemot par pamatu automobili “Napier” (Непир) un nomainīja tā aizmugurējos riteņus uz no kamiļu vilnas izgatavotas lentas, kas nostiprināta uz speciāliem cilindriem. Priekšējos riteņus savukārt aprīkoja ar īsām un platām slēpēm.
Karls Eliasons izstrādā mūsdienu sniega motocikla prototipu
1924. gadā Karls Eliasons izstrādā mūsdienu sniega motocikla prototipu.
Tas bija aprīkots ar ūdens dzesēšanas dzinēju ar 2.5 z/s jaudu. Priekšstatu par to sniedz patenta liecība, kas izdota 1927. gadā.
Kravas (utilitārie) sniega motocikli
Šie nedārgie un izturīgie agregāti parasti tiek izmantoti kā vilcējspēks ziemas periodā, labas caurejamības transportlīdzeklis medniekiem, zvejniekiem, mežziņiem un glābējiem.
Galvenās prasības šīs klases transportlīdzekļiem – kravas celtspēja, uzticamība un tam jābūt vienkārši remontējamam.
Kopumā šie sniega motocikli bija aprīkoti ar minimālu opciju daudzumu, par cik no tiem sagaidīja augstu uzticamību un nelielu kopējo masu.
Tūristiskie sniega motocikli
Tūristiskie sniega motocikli atšķirās ar augstu komforta pakāpi un labu caurejamību. Bet par šīm labajām īpašībām nācās maksāt – tas ir vissmagākais un dārgākais sniega motociklu veids.
Viena no prasībām priekš šī veida sniega motocikliem ir augsta ergonomika, tieši tāpēc tie ir aprīkoti ar digitālo displeju, rokturu apsildi un komfortabliem sēdekļiem (tai skaitā arī pasažieru).
Sporta sniega motocikli
Sporta sniega motocikli iedalās vēl divos tipos : krossa un kalnu.
Krossa sniega motocikli – ir aprīkoti ar maksimāli vieglu konstrukciju (bieži vien dēļ elektrostartera neesamības), vienkāršotu transmisiju, nelielu bākas tilpumu u.t.t. Arī piekare ir pārdomāta – tā nodrošina augstu manevrētspēju pie minimāla svara.
Kalna sniega motocikli – atškīrās no saviem krossa “brāļiem” pirmkārt ar garāku un tievāku kāpurķēdi, kas nodrošina augstāku noturību slīpumos. Kāpurķēžu garums varēja sasniegt pat 4 metrus, kas manāmi ietekmēja manevrētspēju. Parasti šī tipa transportlīdzekļi bija vienvietīgi.
Tev patiks šie raksti
