Es ilgiem vakariem biju sēdējis SS.lv, skatījies mašīnas, kas ir īpašas ar savu izskatu un arī maksātu nedārgi.
Man nepatīk izvēlēties mainstream, līdz ar ko, es principiāli negribēju ņemt žurku, audi vai golfu. Mans sākotnējais plāns bija ņemt BMW E38. Es biju rokas stiepiena attālumā no tā pirkšanas, taču es paspēju apjēgt, ka vien uz apkopēm būs iztērēta visa mana nauda. Nerunājot par nopietniem remontiem, kas šim modelim nav retums.
Sapratu, ka jāņem ir japānis. Par kandidātiem kļuva Toyota Celica, Mazda MX5 (Miata), Mitsubishi Eclipse un Mitsubishi Galant.
Biju meklējis labākos variantus. Arī šeit izvēle bija grūta - viens ir nokrāsots nekvalitatīvi, otram motora tilpums ir 1.3L, trešajam cena pārāk augsta, citam norūsējis bagažnieka vāks. Biju šķirstījis ļoti daudz variantu, līdz uzdūros uz 1997.gada Mitsubishi Eclipse, kas atradās Ogrē. Es biju iemīlējies vien skatoties tās bildēs.
Nākošajā dienā devos apkatīties skaistuli. Īpašniece bija sieviete, kas ar šo mašīnīti nobraukāja divus gadus. Protams, pamanīju tādus sīkumus, kā izdegušas spuldzes, pusmiris loga pacēlājs un arī lūka mēdza netaisīties ciet.
Kopumā, šī mašīna bija tas, ko es gribu. Motora tilpums bija pietiekoši liels, lai normāli brauktu, bet ne tik liels, lai nosistos. Bagažniekā ielikts sub-buferis, mašīnas komplektācijā ir pilna elektropaka.
Nolēmu braukt mājup un līdz nākošai dienai apdomāt izvēli. Bet ko tur domāt?... jau ceļā mājup es piezvanīju saimniecei un sarunāju tikšanos pie CSDD.