Sveiki spoki!
Sen gribēju iesūtīt kādu rakstu no saviem darbiem, bet gribējās to izdarīt perfekti, sapratu, ka tad iespējams nemaz nesanāks. Vai nu strādā, vai drukā rakstus, bet šoziem nodarbojos ar dēla auklēšanu jo bērnudārza rinda nepienāca un man darba līgums tieši beidzās tad arī pārņēmu dēla auklēšanu. Viegli nav, bet ir forši un tā kā cilvēkam vēl tikai gads un deviņi mēneši likās arī pārāk agri sūtīt pasaulē. Tā kā tagad nosacīti ir laiks sākšu pamazām ievietot rakstus, sākot ar agrākiem darbiem, bet paralēli visam, tehniku pie malas metis nēsmu, tā kā būs arī kas jauns.
Šis būs viens no seniem darbiem, kurš vēl nav novests līdz galam, bet ir ar rezultātiem ir iegūta liela pieredze un zināšanas un šo pavasar noteikti tiks novests līdz galam.
Šo rakstu var nosaukt par pirmo daļu, ceru, ka otrā daļa būs pēdējā daļa kas saistīta ar būvēšanas procesu.
Vispirms jāpiebilst, ka man vajadzēja autonomu kompresoru vairāku iemeslu dēļ un arī darbnīcā man nav triju fāžu, joprojām nav, bet tā kā īpašums šobrīd ir mans un nu ievilkt būtu vienkāršāk tomēr paliek pamata vajadzība pēc autonoma varianta.
Viss sākās pirms aptuveni pieciem gadiem, radās nepieciešamība pēc ražīga gaisa kompresora, apskatīju tirgus piedāvājumu un sapratu, ka tas mani nesaista un, ka jābūvē kas pašam, papētot informāciju par uzbūvi tapa skaidrs, ka virzuļu kompresori ir ļoti līdzīgi auto iekšdedzes dzinējam, pameklēju internetā vai kāds ko tādu nav būvējis un Latvijas interneta vidē neko neatradu, bet atradu Ukraiņu forumu, kur bija žiguļa dzinējs nokonfigurēts par kompresoru. Dzinējs bija standarta izpildījumā ar atšķirību, ka sveču vietās ieskrūvēti pretvārsti ar lodes tipa vārstu. Vēlāk izrādījās, ka cilvēks šo kompresoru izmanto pneimatiskajiem instrumentiem un krāsošanai. Abrazīvai strūklai ražība ir par maz šādā izpildījumā jo sanāk lieka takts, liels parazītiskais tilpums degkamerās un pašā pretvārstā, tāpēc pumpē salīdzinoši maz no tā ko varētu.
Uzreiz pieminēšu pašu galveno veiksmīgai kompresora būvei:
1.Parazītiskam tilpumam ir jābūt pēc iespējas mazākam, bet ideālā variantā vispār nav jābūt.
2.Vārstiem ir jābūt pēc iespējas vieglākiem, plākšņu tipa vai membrānu tipa.
3. Tā kā termoatstarpe starp cilindru un virzuli atšķiras iekšdedzes dzinējam, kam tā ir lielāka kā kompresoram tad noteikti vajadzētu urbt cilindrus uz kādu no tuvākiem remonta izmēriem, bet ar kompresoru termoatstarpes pielaidēm!
Pirmajam variantam pamatā ir VAZ-1.5L dzinējs, standarta izpildījumā, pirmajam testam pretvārsti tika ņemti no santehnikas. Kompresors tika salikts, pirmajiem testiem izmantoju зид 4.5 motoru kā dzinēju. Bildes un video būs redzami tālāk rakstā.
Vēlāk no santehnikas pretvārstiem pārgāju uz kompresoriem paredzētiem pretvārstiem, precīzāk tieši uz resīveriem paredzētiem pretvārstiem, kuru ražība bija ar lielu rezervi. Vienīgais mīnuss bija gumijas vārstiņi, bet tie izturēja godam pat lielo temperatūru un joprojām ir veseli. Tos droši var izmantot kādiem mazajiem kompresoriem.
Vēlāk nopirku golfa 1.6L motoru, lai izmantotu kā dzinēju kompresoram, bildēs sīkāki paskaidrojumi, bija ar siksnas pārvads, gan ar vienu ķīļsiksnu tā teikt testam, bet, lai tas stabili darbotos vajadzēja vismaz četras siksnas, tas nozīmēja piemeklēt un virpot vai pilnībā izvirpot skriemeļus. Toreiz man nebija pazīstams labs virpotājs un nolēmu darīt citādi, savienojumu izvaidot ar kardānu un nolēmu izmantot kā motoru žiguļa dzinējus.
Tad nu tika sabūvēts variants ar auto startu, tagad būtu šo to pamainījis, bet toreiz to neiedomājos, kas tieši būtu mainīts nu to gan minēšu raksta beigās.
Izpildījums redzams bildēs, darbības apraksts īsumā, pēc spiediena nokrišanas līdz minimumam ieslēdzās spiediena relejs kurš iedarbināja dzinēju un pēc vajadzīgā spiediena sasniegšanas resīverī, motors noslāpējās. Bija papildus drošības sistēmas, ārkārtas izslēgšanās, masas vada pilnīga atvienošana, izmantoju Čaikas masas slēdzi. Drošības sistēma nostrādāja ja beidzās benzīns, ja starteris griezās vairāk par 50sekundēm, ja kādā no galvenajām elektro ķēdēm bija īssavienojums, ja nostrādā pārspiediena relejs, nu varbūt vēl kas bija esmu jau aizmirsis. Bija arī skaņas signāls kad nostrādā ārkārtas izslēgšanās.
Ar šo variantu sanāca visilgāk strādāt, abrazīvai strūklai ražība nepietika, bet krāsošanai gan un nokrāsoju vairākus auto pilnībā kā arī daudz virsbūves paneļus un ne tikai auto.
Bet mērķis bija abrazīvā strūkla, bet tai nepietika jo ražībai ir jābūt tādai, ka to spēj nodrošināt kompresors bez resīveriem, tad var strādāt ar virsbūvēm un lielām virsmām lielām sprauslām (virs 6mm) bez stresa un gaidīšanas :)
Tāpēc turpināju eksperimentus un nākamais solis bija kompresora pumpim likvidēt sadales vārpstu un vārstiem izmantot mīkstās atsperes, šādi ražība palielinājās, bet pie 6atmosfērām notika tā sauktā vārstu "uzkaršanās" vārsti netika līdz jo ir ļoti smagi, atsperu spēka maiņa palīdzēja, bet ar to tikai var dabūt optimālu ražību pie konkrētiem apgriezieniem. Te var piebilst, ka jebkuru vārstu atsperēm ir milzīga nozīme, bet to spēku var piemeklēt uz konkrētiem apgriezieniem. Piemēram ja griešanās ātrums būs 1000rpm tad būs viens atsperu spēks, bet uz 1200rpm ražība kritīs tur vajadzēs citu spriegojumu un jo lielāks spēks jo grūtāk virzulim ejot lejā atvērt vārstu, pārāk maz spēks jo lēnāk aizver vārstu, tā kā tam ir tikai savs optimālais variants.
Ar šādu variantu kādu laiku nostrādāju, bet līdz "abrazīvai ražībai" bija dikti tālu! Vajadzēja ko nopietnāku, bet esošajam blokam bija švīkas cilindros tāpēc bija jāmeklē kas cits. Atradu BMW M50B20 dzinēju, vanosu, kas diemžēl īsti nederēja to gan uzzināju vēlāk.
Lai nepieļautu parazītisko tilpumu nolēmu izgatavot galvu no tērauda plāksnes, pasūtīju pie lāzergriezēja 20mm biezu tērauda plāksni, biezākā ko varēja dabūt, bet būtībā arī pietika. Izurbu vārstiem urbumus un iegriezu vīti, ielīmēju, drošs paliek drošs, sametināti ieplūdes un izplūdes kolektori. Sanāca sešu cilindru kompresors (6cyl). Bija bažas par eļļošanu dēļ tā, ka nav oriģinālās galvas, bet ar to viss bija kārtībā.
To visu vajadzēja kā piedzīt, izdomāju, ka labs variants būs ZAZ-40zs dzinējs, domāts darīts- aizbraucu nopirku, bija prieks to atdzīvināt un iekurbulēt, nācās būvēt reduktoru, bet ar to attiecību 1:2 ja pareizi atceros, zaz dzinējs nespēja pagriezt jauno 6cyl kompresora pumpi. Citu piemērotu zobratu man nevija un izbraukājot dažus veikalus arī "latgalītes" tirgu neko neatradu.
Tā kā tas auto, kura bagāžniekā vēl redzami ZAZu dzinēji gāja uz lūžņiem tad izdomāju izmantot no tā dzinēju ar manuālo kārbu, dzinējs 4G92 16V 113Zs, kārbai sametināju reduktoru un būvēju tālāk. Šādi daudz maz normāli strādāja. Lancer dzinējam bija problēma, ka no galvas blīves tecēja eļļa, nopirku apkopes materiālus, galvas blīvi. Noņemot galvu konstatēju, ka galva ir taisna, bet bloka virsma korozijas bojāta, slīpet gan nevedu jo tas nebija tā darba un izmaksu vērts. Visu saliku un skrūvēju galvu klāt, netiku līdz vajadzīgajam spēkam kad viena galvas skrūve nolūza, pirms tam bija samērītas un atbilda normām. Sūtīju jaunas, bija tikai no 6cyl Mitsubishi Galant dzinēja, nekas rezervei palika liekās. Visu saliku, novilku ar vajadzīgo spēku un pa grādiem, bet eļļa tecēja mazāk, vairāk gan pilēja, cerība neattaisnojās. Tā arī atstāju ar domu, ka vēlāk sameklēs citu dzinēju vai noslīpēs esošo, galvenais bija salikt visu kopumā.
Bija jābūvē automātika, kura izslēdz/ieslēdz sajūgu un ieslēdz pārnesumā. Bija doma par pneimatiku un hidrauliku, bija doma izmantot oriģinālo stūres pastiprinātāja sūkni, kurš tad pumpē šķidrumu, bet vajadzēja sešus elektromagnētiskos vārstus, tādus ar vajadzīgo spiedienu diemžēl nekur neatradu arī traktortehnikas veikalos. Pneimatika kā neaptika un nolēmu nopirkt automāta kārbu. Tā kā šie auto Colt/Lancer 1992-1995g bija palikuši maz varianti bija tikai daži, nopirku kārbu, daļēji vadus, vadības blokus kārbai un dzinējam. Diemžēl kārba bija salauzta ņemot nost, kas bija nomaskēts. bija izlauzts viens stiprinājums, kur tecēja eļļa un hitrotransformatora blīvslēga vieta bojāta, arī tur tecēja. Pārdevējs bija ar galiem. Pār pēdējo minēto defektu uzzināju, ka viss jau iebūvēts rāmī.
Nolēmu, ka jāpērk vesels auto un miers, sākumā nopirku amerikāni (priekšpiedziņu), vēlāk nopirku donoru vienam no saviem auto, dēļ aizmugurējā tilta ar disku bremzēm. Tas izrādījās vislabākais variants BMW-E36 Compact-TI tā sauktais IS, kuram iebāzts M43B16 vai 1.8 bet ar gāzi, vienkārši auto bija sists, gāzes balons vēl pilns......
Nu tad to arī izmantoju kā dzinēju, savienot domāts bija tāpat kā iepriekšējos variantus, bet te nu bija jāmaina virziens, lai piedzītu kompresora pumpi aiz spararata, lai to visu dabūtu kopā bija jāmaina griešanās virziens, kardāns griežas pa labi, bet pumpim jāgriežas pa kreisi, pabūvēju oriģinālo bmw reduktoru un izlēmu izmantot ņivas sadales kārbu, tas viss tika sabūvēts un veikti pirmie testi. Viss būtu labi, bet pastrādājot savos plānotajos darba apgriezienos (1300rpm) ilgāku laiku gredzeni iesēdās un sāka pumpēt eļļu, izrādījās, ka M50B20 (tagadējais kompresora pumpis) bijis kādreiz pārkarsēts, gredzeni ielipa. Būtībā lielākā daļa bmw 6cyl top dzinēji jo sevišķi 2.5 ir sadiluši jo ir gadi un attiecīgi dilums. Ar 2.0L ir labāk jo tos maz moka, bet es trāpīju uz sajātu.
Tā nu pienāca 2015gada beigas un tālāk netiku, nedaudz arī pieriebās, bet ir gūta noderīga informācija un saplānots nākamais variants!
Viss var mainīties, bet šobrīd ir izlemts izmantot golfa 1.6-1.9L dīzeļa dzinēju, virzuļi tam iznāk virs bloka blīvē un ir ar mazu iedobi, kura ir 19mililitri, šoreiz izmantošu oriģinālo galvu. Galva ir pilnīgi plakana, viss nevajadzīgie urbumi un caurumi tiks aizmetināti, vārstu sēžas izņemtas, pafrēzēts lielāks kanāls, lai var iebūvēt nu jau paštaisītus (lielākā daļa pie virpotāja) pretvārstus ar plāksnes tipa vārstiem. otrs variants ir ņemt benzīnieka vw galvu un iebūvēt membrānu tipa vārstus no rūpnieciskā СО-7Б kompreora. No katra cilindra būs savs izvads ar savu resīvera pretvārstu uz pirmo resīveri. Tas tāpēc, lai nepakarst maģistrāles, pa vidu protams būs dzeses radiatori, šoreiz šķidruma dzeses un arī kondensāta noņēmēji.
Piedziņa būs no tā paša bmw, tikai šoreiz caur ņivas sadales kārbu, lai samazinātu apgriezienus no kārbas nevis, lai mainītu virzienu. Šoreiz virzienu mainīšu eļļas sūknim, nevajadzēs būvēt piņķerīgus pārvadus. Neliela automātika un elektronika automāta kārbai. Darbības princips būs līdzīgs kā lielajiem rūpnieciskajiem kompresoriem, tikai ar to atšķirību, ka tiks ieslēgts "D" (draivā) režīmā un tālāk visu automātika.
P.S.
Jā iespējams būtu vieglāk ar centrbēdzes sajūgu, tas ir variants, varbūt nāksies nākotnē izmantot.
Šis viss tikai priekš lieliem strūklošanas darbiem, citiem darbiem taps mazāks kompresors ar elektromotoru.
Bildes pievienoju hronoloģiskā secībā, pievienoju lielāko daļu bilžu, bet ne visas. Izveidoju papildus kanālu youtube ar nosaukumu JK-History kur ielādēju vecos video, jaunie būs ieks JK-Tehnika.
Tas īsumā viss!
Ja raksts patika tad centīšos sagatavot citus par saviem paštaisītajiem instrumentiem, un arī par būvētajiem auto.
