Gribēšana vēl nav talants, talants vēl nav māksla. / Cetvess /.
Dikti jau negrigējās neko rakstīt, bet sen tāds aplauziens nebija bijis. Domāju, autoentuziastiem varētu arī interesēt, vismaz informācijai, lai pašiem nevajadzētu uz grābekļa uzkāpt.
No malas rādās, cik tur tā darba piekrāsot autiņam kādu detaļu, ielej krāsu pistolē un mauc virsū, bet patiesībā tas ir vesels mūža mežs, jāņem vērā visi iespējamie un neiespējamie faktori lai rezultāts sanāktu kaut cik jēdzīgs. Pirmām kārtām jau jāorientējas uz ražotāja doto krāsas kodu, bet tas ne vienmēr ir sameklējams uz pabraukta autiņa, vai nu vējš norāvis birku, vai nu kādi čaklie pirkstiņi noknibinājuši. Tādā gadījumā ņemam kādu uzpulētu auto detaļu (parasti bākas vāciņu) un dodamies pie krāsu jaucēja. Tas ir labi ja zem koda ir tikai viens krāsas variants, parasti ir vismaz trīs vai pat pieci, tādā gadījumā bez auto detaļas parauga šā vai tā neiztikt, jāsalīdzina paraudziņi un jānoorientējas kurš variants ir visprecīzākais. Pārsvarā jau ir pamata variants P.V., bet blakus vēl parādās D - dunkler (tumšāks), H - heller(gaišāks), GE-gelber(dzeltenāks), GR-grauer(pelēcīgāks), F, L, R, BL, BR, GN... nu tad ej un izpīpē kurš visprecīzāk mīļotajam dzelzim štimmēs. Tālāk viss pasākums vēl krāsu jaucēja rokās un meistarībā, ir redzēti profesionāļi kuri divas reizes pēc kārtas jaucot vienu krāsu rezultātā iegūst divas dažādas... Protams, pašās beigās pie visām likstām vainīgs šā vai tā būs krāsotājs, kurš pēdējais roku pielika, tas arī kraiņijs.
Lai arī kādi sūdi nenotiktu, nakad nevajag ķert kreņķi, nāks lielāki mēsli, šitie aizmirsīsies. Man nupat arī gadījās aplauziens, sapinos meistarībā, bet jāpieiet gadījumam jautri un ar humoru, mūžu dzīvo, mūžu mācies. Viss sākās pavisam nevainīgi, priecīgs pieķēros pie darbiņa, pie sevis vēl piemetu: Eh, pie viena pielabošu arī iepriekšējo meistaru sataisīto šaisi un sanāks vēl labāk kā bija... vismaz gribējās kā labāk.
