Datorizētā detaļu projektēšana47

Kartera vāks, jeb bloks deltas mopēdam (tam par kuru arī ir viens no maniem iepriekšējiem rakstiem). Kādreiz konstruēju to motoru iekš SW, bet faili nozuduši kaut kur. Tas tapa pēc tā projekta izveidošanas.

Auto dzinēja galva, pilnīga improvizācija, tikai modelēšanas trenniņa pēc taisīju. Šeit jau sarežģītākas iezīmes tiek lietotas. Vislabākais trenniņš ir galvā iedomāties kādu pēc iespējas sarežģītāku priekšmetu un tad modelēt. Un vēl ja pats netieku galā tad youtubē vienmēr var atrast kaut ko līdzīgu, kur paskatīties procesu.

Arī improvizācija, lai eksperimentētu ar kustību animācijām, definējot kloķvārpstas rotāciju un pareizu virzuļu lineāro kustību.

Par piekarēm, taisīju skolā vienu darbu, tad sanāca visu to padarīšanu pētīt sīkāk. Visādus izmērus mainot un skatoties trajektorijas kā viss kustas, kā arī stiprības nosacījumus.

Sāk ar pašiem elementārākajiem piemēriem, un pāriet uz sarežģītākiem, kur vairāk kustību brīvības. Šī tieši domāta kvadraciklam.

Ar visu amortizatoru.

Amortizators atsevišķi.

1. Izveidots modelis. Jānorāda katras detaļas materiāls ar visām tā īpašībām.

2. Aprēķini tiek veikti pēc galīgo elementu metodes, kuras pamatā ir sadalīt modeli daudzos mazos ģeometriskos objektos (šeit saucamais tetraedru tīklojums). Atsevišķās situācijās izmanto arī cilindriskas formas galīgos elementus, kā arī citas formas. Aprēķini tālāk notiek balstoties uz elementāru ģeometriju, pielietojot materiālu pretestības likumus. Katram mazajam elementam tiek rēķināti sastiepuma spēki uz šķautnēm, un no tiem tālāk var dabūt visu ko, spriegumus, deformācijas un daudz ko citu. Ir pierādīts, ka ne vienmēr, smalkāks tīklojums dod precīzākus rezultātus. Loģiski domājot tam tā vajadzētu būt, bet tā kā aprēķini katram elementam notiek līdz zināmai precizitātei, tāpēc paliek maza kļūda, un jo vairāk elementu, jo sistemātiski lielāka kļūda. Tāpēc katram modelim veic aprēķinus ar dažādiem elementu izmēriem un tad, salīdzinot rezultātus, izvēlas precīzāko elementu izmēru.

3. Parāda spriegumus atsperē, kad amortizators tiek spiests ar konkrētu spēku.

4. Parāda deformāciju milimetros, cik daudz deformējas modelis, pieliekot konkrēto spēku.

Zobrati, tā jau ir nopietnāka lieta, kur modelējot jāņem vērā dažādi faktori, kā aploces, moduļi un kas tik vēl tur nav, lai pēc tam tos varētu izmantot kopsalikumos, tā lai tie pareizi strādātu.