Šoreiz Ford RS200
Iepriekšējās daļas manā profilā.
B-Grupa 5. daļa Auto5
176
1
Ford RS200 nav atrodams WRC uzvarētāju sarakstos. Paradoksāli, bet tas nebūt nav tādēļ, ka RS 200 būtu lēns vai ļoti grūti vadāms. Tieši otrādi – tas bija tajā pašā līmenī, kur 205 t16, S4 un S1 Quattro. Tikai RS200 parādījās vēlāk, nekā citi, un nepaspēja neko sasniegt. Tā ielas versijas ražoja no 1984. līdz 1986. gadam un, tāpat kā pārējiem B grupas automobiļiem, arī RS200 ielas modeļi tika būvēti tikai, lai iegūtu rallija hromologāciju. Tomēr rallija RS200 parādījās tikai 1986. gadā un drīz izstājās no WRC. Viss sākās1980. gadā, kad Ford izlaida MKIII Escort, un sāka uz tā bāzes attīstīt B grupas variantu, kam gan vēl joprojām bija pakaļpiedziņa.
To nosauca par Escort RS 1700T. Tomēr šis auto bija visneveiksmīgākais projekts Ford vēsturē. RS 1700 attīstīšanā radās tik daudz problēmu, ka 1983. gadā projektu nācās atcelt. Ford, agrāko gadu ralliju uzvarētājs, bija palicis bez auto, ar kuru piedalīties WRC! Ford inženieriem nekas cits neatlika, kā steidzīgi sākt projektēt jaunu auto. Tas bija Ford RS200. Viens labums no 1700T neveiksmes bija - inženieri bija sapratuši, ka jaunais auto noteikti jāaprīko ar pilnpiedziņu, lai varētu konkurēt ar Audi un Lancia.
Jaunā RS200 nesošā virsbūves konstrukcija bija cauruļu karkass, ārējie virsbūves paneļi bija veidoti no plastmasas un stiklšķiedras kompozītmateriāliem, dzinējs bija novietots vidū. Lai uzlabotu svara sadalījumu, pārnesumkārba tika iemontēta priekšdaļā, bet tas lika izstrādāt ļoti sarežģītu transmisiju, jo spēks šajā gadījumā no dzinēja vispirms bija jāpārnes uz priekšējiem riteņiem un pēc tam atpakaļ. RS200 šasiju projektēja Formula 1 dizaineris Tonijs Soutgeits un Ford F1 inženieris Džons Vīlers. Viņu projektētā balstiekārta ar dubultiem amortizatoriem visiem riteņiem nodrošināja RS200 ļoti labu vadāmību. RS200 bieži tika novērtēts kā visvieglāk vadāmais B grupas auto.
Rallija RS200 1,8 l dzinēja jauda bija 350-450 Zs (atkarībā no modifikācijas) un dzinējs bija aprīkots ar Garett turbokompresoru. Dzinēja bloks un galva bija no alumīnija sakausējuma. Dzinēju vadīja Bosch elektroniskais vadības bloks. Bet, lai gan šis auto izcēlās ar lielisku piekari un labu svara sadalījumu, tā jaudas/svara attiecība bija diezgan slikta, salīdzinot ar pārējiem B grupas automobiļiem. RS200 dzinējs sevišķi atpalika no citiem B grupas auto pie zemiem apgriezieniem, apgrūtinot auto vadāmību un jūtami samazinot RS200 konkurētspēju. Trešā vieta 1986. gada Zviedrijas rallijā bija labākais Ford RS200 sasniegums WRC.
Līdz ar B grupas aizliegšanu Ford nācās atcelt plānus, kas bija saistīti ar RS200 attīstīšanu. Ir zināms, ka Ford jau strādāja pie RS200 Evolution varianta, kura dzinēja tilpums būtu palielināts līdz 2,2 l. Nav gan droši zināms, cik jaudīgs būtu šis dzinējs. Baumas par tā jaudu svārstās no „nieka” 550 Zs līdz pat 800 Zs. Tā uzrāviens 0 – 100 km/h būtu nedaudz ilgāks par 2 sekundēm. Jaunajam RS200 bija paredzēts arī uzlabot bremzes un piekari. Starp citu, aptuveni desmit RS200 Evo2 1986. gadā jau bija uzbūvēti un tika pārveidoti rallijkrosa sacīkstēm, kur piedalījās no 1987. līdz 1992. gadam.
4. tabula. Ford RS200 Evo tehniskie dati Garums(mm) 4000 Platums (mm) 1752 Garenbāze (mm) 2530 Šķērsbāze (priekšā/aizmugurē, mm) 1502/1497 Masa (kg) 1050 kg Dzinēja darba tilpums (cm3) 1800 Cilindru skaits 4 Vārstu skaits 16 Cilindra diametrs (mm) 86 Virzuļa gājiens (mm) 77,6 Kompresijas pakāpe 7,2:1 Max. jauda (Zs/apgr./min) 450/8000 Max. griezes moments (Nm/apgr./min) 489/5500 Pārnesumu skaits 5 Motora novietojums Vidū, gareniski Max. ātrums (km/h) 190 Dinamika 0 – 100 km/h (s) 2,9
Tev patiks šie raksti
