nu tad neslimojat un klausaties padomus!
1. Par to, kurš priekšstats par meningītu ir pareizais, konsultē rehabilitācijas centra ‹‹Līgatne›› un Rīgas rajona slimnīcas terapeite un rehabilitoloģe Ilze Bērziņa. Rakstā izmantota arī informācija no Latvijas Infektoloģijas centra informatīvā materiāla par ieteikumiem enterovīrusu izraisītā meningīta (serozā meningīta) profilaksei.
2. Kas ir meningīts?
Meningīts ir smadzeņu apvalka iekaisums. Pēc cēloņa un izmaiņām smadzeņu apvalkos un smadzeņu šķidrumā meningītam ir divi veidi – serozais jeb nestrutainais meningīts un strutainais meningīts.
3. Meningīta simptomi.
Meningīta galvenie simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis, stipras galvassāpes (pārsvarā pieres un pakauša rajonā), kakla (sprandas) stīvums, miega traucējumi, bieži slikta dūša, vemšana un sāpes vēderā. Galvassāpes var pastiprināt spilgta gaisma, troksnis un citi kairinātāji. Smaga meningīta gadījumā var būt vērojami apziņas traucējumi, murgi, uzbudinājums un samaņas zudums.
4. Meningīta diagnosticēšana.
Ja parādījušies minētie simptomi, nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības. Lai diagnosticētu šo slimību, tiek veikta lumbālā punkcija – mugurkaula kanālā tiek ievadīta adata un iegūts neliels daudzums cerebrospinālā šķidruma. Meningītu ārstē tikai slimnīcā
5. Strutainais meningīts.
Strutaino meningītu ierosina meningokoki, kas reizēm mīt cilvēka augšējo elpošanas ceļu gļotādā un, mazinoties organisma pretestībai, var radīt iekaisumu smadzeņu apvalkos. Inficēšanās avots var būt slims cilvēks, inficēti priekšmeti un baktēriju nēsātāji. Strutaino meningītu var ierosināt mikrobi: streptokoki, stafilokoki, pneimokoki, gonokoki, zarnu nūjiņas u. c. Inficēšanās avots var būt arī iekaisums vidusausī, deguna blakusdobumos, mandelēs, zobos un citur. Strutainais meningīts var rasties arī galvas traumu, īpaši galvaskausa lūzuma, gadījumā.
6. NESLIMOSIM, lieciet cepures, sportojiet, rūdieties un galvenais esiet laimīgi!
