Kurš gan nav dzirdējis par tādu, kādreiz izplatītu spēli, nodarbi jauniešu vidū kā „suņa kaifs” vai „ septītās debesis”? Manuprāt, daļa no mums ir kādreiz mēģinājusi ar šīs bīstamās spēles palīdzību paķert kaifu, ieslīgstot transā, bet vai mēs zinām, cik bīstamas sekas var izraisīt šī „nevainīgā” spēle?
Nelieli izvilkumi no kāda foruma, kurā bērni ir izveidojuši savu kopienu un dalās savā „krutajā” pieredzē:
„Tas ir pats labākais, ko esmu redzējusi un jutusi savā dzīvē. No sākuma tu notupies un sāc elsot kā suns pēc skrējiena kādas 10 sekundes, tad strauji celies augšā, tad apkārtējie ar šalles vai kādas citas lupatas palīdzību piespiež uz kakla. Pēc kādām 8 sekundēm tu vai nu atrubies vai arī izjūti pa visu ķermeni patīkamas tirpas, tas ir tik kruti!! Bet, jad tu noģībsti un tūlīt pat atjēdzies, tas ir vēl krutāk!!”
„Galvenais ir žņaugt no visas sirds, citādāk efekts netiks panākts. Jūs kādreiz esat tā darījuši? Tas vienkārši ir super!!!”
„Vakar es šo spēli spēlēju kādas 20 reizes, galva visu laiku sitās pret sienu...ha ha ha!! Tas bija tik kruti!”
„ Bitītmatos! Mēs ar draugiem šo draņķi visu laiku taisam. Mans draugs kā zombijs nokrīt uz grīdas un sāk dauzīt galvu un kājas. Viņam bija sajūta, ka esot tā nogulējis pusgadu...patiesībā tās bija 4 sekundes.”
Jaunpienācēji ir nedaudz piesardzīgāki un jautā: bet vispār bailīgi, ja nu tomēr kautkas notiek ne tā, ja nu tomēr nožņaudz pavisam? Savukārt rūdīti kaifotāji tulīt pat metas mierināt:
„ Ha, ha....jaunuļi, vajag mācēt! Protams, ja apsien viņam ap kaklu šalli vai dvieli un neatlaid vaļā, tad jau gan var arī letāli beigties. Galvenais jau ir saprast, kad draugs jau ir atslēdzies un laist vaļā to šalli”
„Suņa kaifs, tas ir tik kruti, tas padara tevi par īstu veci, ķipo- tu esi ieskatījies nāvei acīs”
Pie tam par varoņiem tiek uzskatīti tie, kuri šo spēli ikdienā spēj izspēlēt vairākas reizes- piecas, desmit, divdesmit, tādus forumā slavē un pat sūta virtuālas dāvaniņas, viņi ir senseji, bet par jaunuļiem smejas.
NU NOMIRA? LOHI!
Viens no tādiem jaunuļiem bija 13 gadīgais Dāvids. Kopienā viņš iestājās nesen. Viņam ļoti gribējās pakaifot un kļūt par varoni. Pavilkās zēns ātri visā tajā. Par palīgu viņš ņēma savu klases biedru Daņilu.
„ Es uz šīs nodarbes uzsēdos kādu pusgadu atpakaļ un vēljoprojām to daru prakstiski katru dienu. Mans rekords ir 17 reizes pēc kārtas” forumā rakstīja Dāvids.
Viņu kopienā drīz vien parādījās tāda kā rekordu grāmata , un tad Dāvids nolēma paspīdēt, iekļaujot savu vārdu starp labākajiem. Īpaši slavināja tos, kuri šo bīstamo nodarbi veica vienatnē, nav divu domu- ir jābūt pašam labākajam no labākajiem. Tā nu abi draugi sāka trenēties vienatnē, bez otra palīdzības.......
Kādā novembra dienā dzīvoklī tika atrasts 13 gadīga Dāvida līķis.
Zēna vecāki nav spējuši tikt dzīvoklī- durvis neviens nevēra vaļā, uz telefona zvaniem nāvīgs klusums, tika nolemts durvis uzlauzt. Dzīvoklī tika atrasts zēna ķermenis, ap kaklu jostas cilpa, kuras gals bija piesiets pie sporta riņķiem, blakus atradās apgāzusies taburete. Ātrie bija bezspēcīgi.
Skolā domāja, ka zēns izdarījis pašnāvību. Daņila klusēja kā partizāns. Viņam, protams, drauga bija žēl, taču tagad viņam ir iespēja sasniegt rekordu, un Daņilas repertuāri atgriezās ar jaunu sparu. „Es tagad spēju piecpadsmit reizes pēc kārtas pats sevi piežmiegt un kaifot,” forumā lielījās Daņila, taču pie kuras reizes Daņilam apstājās elpošana, grūti pateikt, 31. Janvārī, Daņilas nedzīvo ķermeni atrada vecāki, blakus atradās savirpināts dvielis.
Dīvaini, bet šie traģiskie negadījumi nebiedē citus kaifotājus. Tajā pašā portālā pārējiem tika paziņots par Dāvida un Daņilas nāvi. Tikai dažiem šī ziņa lika apdomāties, vai maz vērts turpināt šo bīstamo spēli, savukārt pārējie metās mierināt iebiedētos:
„ Lohi viņi bija, tehniku nemācēja, nu i atstiepās, ar prātu domāt vajag!”
Ojāā, ar shito kādreiz aizrāvos, jā, sajūtas ir labas, nenoliedzu, bet, kas pa daudz, tas pa skādi!
ar ši to te suņa kaifu es vienai metenei ( 4. klasē kad kāju ) nolauzu pirekšējos zobus ( nu viņa noģība un vnk pret zemi )
Atceros skolā šo arī spēlējām ar šalli žņaudzot... Skolotāja pieķēra un teica ka šādi var miega artērijas traumēt un atstiept kātus... Tapēc mēs atklājām jaunu metodi bez nekādām šalleem... VNK notupjoties elpo ātri līdz 50 reizēm, tad celies kājās, ievelc elpu un citam vajag uzspiest uz krūtīm tad skābeklis saiet smadzenēs un ir tieši tāds pats efekts... Bet nu labāk ar šādām lietām nespēlēties... 
Ar prātu domaat vaig nevis kad to dari, bet vai vispaar to vaig dariit Pēdējais stulbums brālēna draugs kojās atrubījaas uz 3 stundām man ir piedāvāts un nekad arī to nedarīšu
Pēdējās divas dienas darijām šo...Bet pietupjoties un strauji elpojot BEZ NEKĀDAS žņaugšanas. Tikai iebāzām īgšķi mutē ar acīm ciet stāvot un pūtām. otrs aiz muguras tur aiz padusēm. Vai tas arī ir nāvējoši? Un ja ir tad kapēc? Lūdzu pasakiet to man pēc iespējas ātrāk, jo nevēlos nokavēt, un ieraudzīt draugu zārkā! :S 
labak iespraud koku mentam mašīnas izspūtējā paŗadi vedējo pirkstu un bēdz vot tas aizrauj nevis žņaugšanās (es no savas pieredzes :D )
Šitādu es nezinu, bet esmu redzējis ka uzspiež uz krutīm(Ap to apvidu) un vnk cilvēks atslēdzas uz kādām 10 sek. Pus klase to darija :D Tikai ne es :P
Es mēģināju līdzīgi,taču savādāk,kaifa tur tiešām nav,bet ja gribi nomirt tad var šitā darīt :))
jamm, vienreiz pamēģināju, bet bez šalles vai kā cita, vienkārši tā kā sasprindzinot kaklu un plaušas... un tā es tiku pie smadzeņu satricinājuma :D šitādus prikolus vairs NEKAD!
man ir sanacis kritot nezinu uz 2 sekundem izrubities nu sajutas nav no labakajam kad to apjedz
Drīz būs spēle : " Eu man Ir revolvers! Kurš grib lodi pierē!? Dzirdēju ka esot ahuennījs kaifs pēctam" uz ko daži atbildēs : " Es Es Es!!!!!!!!!!!!!!! bļē davai tak šauj ! gribu kaifu! "
un jā - ta ir dabīgā atlase... piekritišu dažiem te komentētājiem :D
Atceros arī es bērnībā tā darīju ;DD Nu bet protams mēs ar druadzenēm bijām gudrākas mēs bijām istabā un žņaudzāmies ar šallēm , bet tas notika uz gultas , tad neviena no mums neatsitās un nekas... Tad ja galīgi zinajām ka kkas nau kārtībā plaukšķinājām ar plaukstām pretīm sejai un tad cilvēks atjēdzās.. Nu bāāc tadas sajutas.. Be neiesaku..
man tā vienā trāka klasebridrene darīja! PSc. viņai halcinācijas rādijas
Muļķības jau visādas bērnība tiek darītas, bet, lai ar to tā lepotos, tur jābūt pārtrūkušām kādām smadzeņu stīgām.
Ļoti sen atpakaļ, laukos, 10+ gados, salasījāmies bariņš un gājām 12os naktī uz kapiem "midzināties". Neticēju līdz reizei, kad pati atjēdzos atbalstījusies pret kapakmeni, kurpes pa malām, pašu vēl pieturēja.. Bija smieklīgi vērot citus, kā dīvainā gaitā, acis šķērsām, klumburē pa trajektoriju zigzagā, tad blīkšķis un gar zemi.. Reizēm sejas nobrāztas vai vieglas traumas. Njā.. kurš gan aizdomājās par to, ka "drošā un nekaiatīgā" spēlē varētu aizvadīt kādu mūžīgājā miegā...
Manā stūlbajā prātiņā arī reiz ar draugiem bija iešāvusies doma pamēģināt.. Smieklīgi vai nē , bet es noripoju no kalna.. Un pati reāli neko neatceros. Un , vai tad tas mani apturēja ? Vēl kādas piecas reizes taisīju , līdz palika slikti, ka vai galva sprāga pušu.! Nekad nevienam neisaku to darīt!!!
Un tie muļķa zēni to nesapratīs , jo, ar katru reizi darot tādu stūlbību , viņu saprāts paliek aizvien mazāks un mazāks.. diemžēl. 
wtf,kaut kada bomžu izklaide, mos nakamais bus dzert odikalonu?
tas kurs midzinas ir lohs un kuri palidz ir vel lielaki dauni!
