Stress?5

Mērens stress ir organismam labvēlīgs, jo palīdz mobilizēties un koncentrēties nepieciešamai darbībai. Bez tam mēs varam iemācīties pareizi reaģēt uz radušos spriedzes situāciju. Galvenais - nepakļaut sevi ilgstošam stresam, jo tas var kaitēt cilvēka veselībai.

Stresa reakcijai izšķir trīs stadijas. Pirmās – trauksmes stadijas laikā cilvēka organismā notiek straujas reakcijas, palielinās adrenalīna līmenis asinīs. Tādejādi organisms tiek mobilizēts aizsardzībai. Otrajā jeb pretošanās stadijā organisms ir jau pielāgojies dzīvot jaunajos apstākļos. Trešo stadiju sauc par izsīkuma stadiju. Tā iestājas, ja stresu rada ļoti spēcīgs kairinātājs jeb stresors, un tā iedarbība ir ilgstoša. Šajā gadījumā mazinās organisma aizsardzības spējas jeb imunitāte. Tas veicina dažādu slimību attīstību. Got stress? :D

Stresa iemesli ir daudz un dažādi. Ne vienmēr cilvēku reakcija uz vienu faktoru būs vienāda, ne vienmēr tas radīs viņos stresu. Biežākie stresa cēloņi ir informācijas trūkums (neziņa), laika trūkums (cenšanās paveikt vairākus darbus vienlaicīgi), sliktas priekšnojautas (vēl nezinot gala rezultātu, mēs pieņemam, ka viss tāpat slikti beigsies), pārāk liela atbildība, uzmanības un atzinības trūkums, zināšanu trūkums, dusmas, savstarpējo attiecību problēmas (konflikti, konkurence, neuzticība), pārmērīgs, ilgstošs troksnis, veselības traucējumi.

Ir zināmas noteiktas profesijas, kuras pakļautas izteikti augstam stresa līmenim. Tās ir: lidotājs, ārsts, policists, žurnālists, politiķis, aktieris, celtnieks un kalnracis. Turpretim ar vismazāko stresu saistītas sekojošas profesijas: mākslinieks, muzeja darbinieks, bibliotekārs, statists, gadījuma rakstura strādnieks.

Kā novērst stresu? Katra cilvēka reakcija uz stresu ir savādāka. Tas atkarīgs no personības temperamenta un rakstura. Vieni paliek dusmīgi un agresīvi, citi – “ieraujas” sevi vai pārdzīvo baiļu sajūtu. Ir cilvēki, kas kļūst nervozi, īgni, nespēj koncentrēties un veikt ikdienišķus pienākumus. Savukārt daži negatīvo emociju iespaidā pastiprināti lieto alkoholu vai smēķē.

Vislabākais veids, kā atbrīvoties no negatīvām emocijām, ir ļaut tām izpausties. Nedrīkst nepatīkamos pārdzīvojumus paturēt sevi vai apspiest. Paturot sevī negatīvās emocijas, tās uzkrājas un netiek risinātas. Ar laiku tās var kaitēt veselībai – attīstās tā saucamās psihosomatiskās slimības. Pie tām pieder kuņģa čūlas slimība, bronhiāla astma, sirds slimības, biežas saaukstēšanās slimības, galvassāpes. Pareizi ir savus pārdzīvojumus atklāt un ļaut tiem izpausties. Šeit var palīdzēt negatīvo emociju izstāstīšana draugam vai dienasgrāmatas rakstīšana. Ja jūs ir pārņēmušas izteiktas dusmas pret kādu cilvēku, nomierinieties rakstot viņam vēstuli (bet nenosūtot to). Darat tā, kā liek :D

Cilvēks arī pats sev var palīdzēt nomierināties stresa situācijās. Svarīgi novērst satraukumu, kas traucē atslābināties, koncentrēties un bieži vien noved pat līdz panikai. Katram cilvēkam vajag zināt, kā samazināt stresu gadījumos, kad nav ar ko izrunāties vai pajautāt padomu. 1. Ieteicams pievērt uzmanību savai elpošanai. Pāris reižu būtu dziļi jāieelpo, sev sakot: “Esmu mierīgs”. Turpmākai elpošanai ir jābūt mierīgai, lēnai, jāseko tai līdzi, tādejādi novirzot domas no nepatīkamām emocijām. 2. Nepieciešams atslābināt muskuļus. Saspringta muskulatūra uztur iekšējo spriedzi! 3. Mierīgi apsēsties, aizvērt acis un izjust kā darbojas jūsu maņu orgāni – ko es dzirdu, ko jūt mans ķermenis, uztvert apkārtējās smaržas un gaisa plūsmas. Šai laikā uzmanība koncentrējas uz ķermeni un tiek aizmirsti negatīvie pārdzīvojumi. 4. Domāt pozitīvi! Ja gaidāms svarīgs notikums, kas rada stresu (eksāmens, darba intervija, nozīmīga tikšanās), domās jāiztēlojas tā pozitīvs atrisinājums. Tas mazinās spriedzi un ļaus nomierināties.

Stresu var mazināt ar regulāru fizisko aktivitāti. Ir pierādīts, ka mazkustīgs dzīvesveids vēl vairāk paaugstina stresa līmeni. Emocionālu pārdzīvojumu gadījumā fizisks darbs lieliski ļauj atslēgties no spriedzes. Bez tam ieteicamas regulāras sporta nodarbības (rīta skrējiens, aerobika, basketbols). Tas uzturēs gan fizisko, gan garīgo veselību.