Šajā rakstā par dažām sievietēm, kas vēsturē iegājušas ar to, ka radījušas dažādus sarežģījumus un ķibeles.
Sievietes - nepatikšanas7
KLEOPATRA. Ēģiptes valdniece, kas iemācījās ēģiptiešu valodu un paziņoja, ka ir pārdzimusi no dievietes Izīdas miesām. Bija laika posms, kad Kleopatra bija kopā ar Gaju Jūliju Cēzaru, tomēr pēc Cēzara noslepkavošanas Kleopatra ilgi nesēroja un sagāja kopā ar Cēzara audžudēlu Oktaviānu. Līdz tam Oktaviāns ar Marku Antoniju bija sabiedrotie, bet kā zināms cīņa par sievieti vīriešu starpā bijusi mūžīgi. Šis gadījums nebija izņēmums un starp šiem abiem vīriem izcēlās pilsoņu karš, kurā pārāks izrādījās Oktaviāns.
LĒDIJA GODIVA. Laikam jau pirmā sieviete, kas protestēja kaila, bija Lēdija Godiva. Pirms vairāk nekā tūkstošs gadiem kas tāds taču bija nepieļaujams- kaila sieviete (turklāt sabiedrībā pazīstama un ietekmīga) gaišā dienas laikā kaila ar zirgu izjāja cauri pilsētas ielām.
ŽANNA DARKA, pazīstama arī kā "Orleānas jaunava", bija katoļu svētā, kā arī Francijas nacionālā varone, kura dzīvoja 15. gadsimtā. Simtgadu kara beigu posmā viņa paziņoja, ka Dievs viņai licis atbrīvot Franciju no burgundiešu un angļu iekarotājiem un 1429. gadā lūdza nekronētajam Francijas karalim Šarlam VII atļauju piedalīties karā. Saņēmusi karaļa atbalstu viņa devās uz aplenkto Orleānu, kur viņai izdevās deviņu dienu laikā izbeigt aplenkumu. Pēc pēkšņās uzvaras viņai izdevās pierunāt Šarlu VII piešķirt viņai tiesības komandēt armiju un atļauju īstenot viņas plānu ieņemt Luāras tiltus, lai atbrīvotu ceļu uz dziļi ienaidnieka teritorijā esošo Reimsu, kur varētu notikt kronēšana. Plāns izdevās un angļu armijas galvenā daļa atkāpās bēgot, un frančiem, ciešot tikai nelielus zaudējumus, izdevās sagūstīt vai nogalināt lielu daļu angļu komandieru. Lai gan Žanna vēlējās doties uzbrukt Parīzei, Francijas galms mēģināja noslēgt pamieru ar Burgundijas hercoguFilipu Labo, tas neizdevās, bet pa to laiku Parīzes aizsardzība tika pastiprināta. Uzbrukums Parīzei neizdevās un armija saņēma karaļa pavēli atkāpties. Dažus mēnešus vēlāk Žanna devās uz Kompjēnu, aizstāvēt to pret burgundiešu-angļu armiju, kura bija aplenkusi pilsētu, tur viņa krita burgundiešu gūstā. Tā kā Žannas ģimene nespēja samaksāt par viņu izpirkumu un Žannas vairākkārtējie bēgšanas mēģinājumi neizdevās, viņa par 10000 franku tika pārdota angļiem, kuri viņu notiesāja uz nāvi sadedzinot sārtā, pamatojot to ar viņas vīrišķīgo ģērbšanās stilu. Pēc nāvessoda izpildes, tika veikta vēlviena izmeklēšana, kuras rezultātā viņa tika atzīta par nevainīgu. 1920.gadā (gandrīz 500 gadus pēc nāvessoda izpildes) Romas pāvests Benedikts XV iecēla viņu svēto kārtā.
Bonija Pārkere. Būdama 21 gadus jauna meitene, viņa sāka nodarboties ar dažādu noziegumu pastrādāšanu. Viņa bija tikpat izturīga un mērķtiecīga, kādu viņu attēlo dažādās filmās par "Bonijas un Klaida" gaitām. Viņi spēja apvienot nelielu banku un veikaliņu aplaupīšanu ar nežēlīgām slepkavībām. Bonija kopā ar Klaidu kādas aplaupīšanas laikā nošāva 9 policistus un 2 garāmgājējus, kas pagadījās viņiem ceļā. Viņi bija pirmie noziedznieki, kuri paši rūpējās par publicitāti. Nereti viņi pozēja fotogrāfiem ar ieročiem, lai viņu sensacionālās fotogrāfijas tiktu nopublicētas. Vēsturnieki uzskata, ka Klaids bez Bonijas nemūžam nebūtu iemantojies tādu slavu. Visticamāk, viņš būtu noturēts par kādu vietēju bandītu vai laupītāju, kas ik pa laikam tikai iztīra benzīntanka kasi. Droši var apgalvot, ka Bonija bija tā, kas šo pārīti padarīja slavenu. Tomēr Bonija bez Klaida nav Bonija, un Klaids bez Bonijas nav Klaids! Abi noziedznieki gāja bojā 1934.gadā apšaudē ar policistiem.
Fawn Hall. Iesaistīta politiskā/militārā skandālā prezidenta Ronalda Reigana valdīšanas laikā. Par attiecīgu samaksu, viņa nopludināja ASV valdības dokumentus it kā cēlu mērķu labad.