Pašnāvību iemesli un statistika10

Pašnāvību iemesli Depresija no visām psihes slimībām visciešāk ir saistīta ar pašnāvībām. Daudzi, kas slimo ar depresiju bipolāro traucējumu depresīvajā fāzē vai izjūtot fobiskus traucējumus domā par pašnāvību vai mēģina to izdarīt. Ne mazāk kā 70% no mirušajiem pirms nāves cieta no depresijas. Smagas depresijas laikā zaudē spēju gūt prieku no pierastajām aktivitātēm, darba, attiecībām, mīlestības un no visa , kas agrāk darīja laimīgu. Zūd cerības un nākotne kļūst drūma, bezcerīga un draudīga. Depresija var būt cēlonis veselai rindai somatisku problēmu: bezmiegam, miega traucējumiem, nogurdināmībai, apetītes un svara zudumam. Zūd arī seksuālas vēlmes. Bieži ir uzmācīgas domas par to , ka „esmu slims ar neārstējamu smagu slimību". Apmēram 10% no tiem, kas izdara pašnāvību slimo ar šizofrēniju, citām psihozēm, organiskiem psihes traucējumiem vai akcentētiem personības traucējumiem. Pie šim slimībām arī ir iespējami atsevišķi depresijas simptomi. Pašnāvības iemesls var būt depresīvs pārdzīvojums vai halucinācijas, murgainas idejas un apjukums, kur nāve var šķist „loģisks" risinājums vai vēlme. Slimojot ar šizofrēniju var dzirdēt „balsis", kas liek izdarīt pašnāvību. Cilvēki ar akcentētiem personības traucējumiem, kas pamatā funkcionē robežstāvokļa līmenī var izjust nepārvaramu vajadzību izdarīt impulsīvas darbības, ievainot vai nogalināt sevi. Histēriskas personības nevarot pietiekami pievērst sev uzmanību, izmisumā arī var izdarīt pašnāvību. Šiem cilvēkiem parasti nav pieredzes pārvarēt smagākus stresus, kas palielina pašnāvības risku. Nemazāk kā 25% cilvēku, kas izdara pašnāvību ir alkoholiķi. Un vēl lielākam cilvēku skaitam pēc nāves atrod augstu alkohola koncentrāciju asinīs. Cilvēkiem ar alkohola atkarību ir 10 reizes lielāks risks izdarīt pašnāvību nekā tiem kas alkoholu nelieto. Bieži pārmērīga alkohola lietošana var būt kā blakus parādība depresijai. Alkohola ķīmiskā iedarbība uz smadzenēm novājina bremzēšanas un kontroles procesus. Narkotiku lietošana rada problēmas darbā un ģimenē. Narkotikas izsauc somatiskas slimības, arī smadzeņu bojājumus. Kā rezultātā iespējamas paranoīdas psihozes, spilgtas halucinācijas un murgainas idejas, kas var novest pie pašnāvības. Pašnāvību faktoru statistika

Katrs pašnāvības gadījums ir unikāls un atšķiras no citiem, bet ir arī kopēji faktori. Tie ir riska faktori, kas var signalizēt par pašnāvības risku.

Dzimums : Vīrieši pabeigtas pašnāvības izdara 7 reizes biežāk nekā sievietes. Sievietes savukārt 4 reizes biežāk nekā vīrieši izdara pašnāvību mēģinājumus. Slimojot ar smagām somatiskām slimībām sievietes biežāk izdara pašnāvības. Psihiskie traucējumi: Cilvēki ar depresijas pazīmēm pašnāvības mēģina izdarīt 8 reizes biežāk nekā citi. Jebkuras psihes saslimšanas paaugstina pašnāvības risku. Ģimenes stāvoklis: Lielākā daļa cilvēku, kas izdara pašnāvību ir vientuļi un nāk no ģimenēm bez tuvām emocionālām attiecībām. Vislielākais risks izdarīt pašnāvību ir cilvēkiem, kas nekad nav bijuši precējušies. Tad seko atraitņi un šķirteņi un cilvēki bez bērniem. Izglītība un profesija: Visbiežāk pašnāvības izdara bezdarbnieki un cilvēki ar augstāko izglītību, ar augstu sociālo statusu. Pašnāvību mēģinājumus vairāk izdara cilvēki ar vidējo izglītību un zemāku sociālo statusu. Dzīves vieta: Lielu pilsētu iedzīvotāji izdara pašnāvības daudz biežāk. Ir tieša proporcija starp apdzīvotības blīvumu un pašnāvību skaitu. Krīžu periodos šī starpība izlīdzinās. Alkohola vai narkotiku lietošana: 15% alkoholiķu izdara pašnāvības. Apmēram 20% cilvēku, kas izdara pašnāvības pirms nāves lieto alkoholu, narkotikas vai stiprus medikamentus. Vecums: Biežāk pašnāvības izdara cilvēki, kas vecāki par 40 gadiem un jaunieši no 15 līdz 24 gadiem. Pēdējos gados visos vecumos pieaug izdarīto pašnāvību skaits. Stresa faktori: Smagu krīžu brīži ir biežākais pašnāvību laiks. Biežākie ir darba un ienākumu zaudēšana, dzīvesbiedra nāve un pazemojumi. Suicidāla uzvedība pagātnē: Būtiski paaugstina jaunas pašnāvības risku. Pašnāvības liecinieki: Cilvēki, kas redzējuši tuvinieku pašnāvības, ievērojami biežāk izdara to paši. Tas pats attiecas arī uz emocionāli labilām personībām, kas avīzēs vai televīzijā uzzinājuši par sabiedrībā pazīstamu cilvēku pašnāvībām. Depresija un pubertātes krīzes pusaudžiem: Ļoti augsts pašnāvību risks. Lielākai daļai pusaudžu, kas izdarījuši pašnāvības bija agrāk nediagnosticētas emocionālas un psihiskas problēmas vai slimības. Šie pusaudži bieži atšķīrās no saviem vienaudžiem ar paātrinātu, nevienmērīgu attīstību. Viņiem bieži ir nereāla attieksme pret nāvi. Visbiežāk viņi nāk no ģimenēm kur nav tuvu emocionālu attiecību un rūpju par līdzcilvēkiem. Šādās ģimenēs mātēm raksturīgas histēriskas personības iezīmes. Savukārt tēviem raksturīgas sašķeltas personības iezīmes ar dīvainībām, cietsirdību un vienaldzību.