1943. gads, norit 2. pasaules karš. Briti plāno par karaspēka izsēdināšanu Sicīlijā, taču tajā pašā laikā britu izlūkdienests cenšās izdomāt pārdrošu plānu, kas maldinātu vācu ģenerāļus par šo uzbrukumu. Pēc Sabiedroto uzvaras Ziemeļāfrikā, tieši Sicīlija ir atslēga uz Vidusjūru un Dienvideiropu, tāpēc ar viltus manevra palīdzību bija plānots vācu spēkus novirzīt citur.
Operācija ''Maltā gaļa''12
193
0
Kādā no apspriedēm, Karaliskās flotes izlūkdienesta kapteinim Jūenam Montegjū ienāca prātā izcila doma. Viņa ideja bija piespēlēt vāciešiem līķi, kurš ietērpts štāba virsnieka formastērpā, ar viltus dokumentiem. Izlūkdienestu pārstāvji Montegjū ideju atzina par labu un uzreiz tika aizsākta operācija ''Mincemeat'' (tulk. - maltā gaļa / pildījums). Montegjū tika iecelts arī par operācijas vadītāju.
Visgrūtāk bija atrast piemērotu līķi, lai izskatītos, ka tas ir gājis bojā aviokatastrofā un noslīcis, bija jābūt traumām no trieciena pret ūdens virsmu un ūdenim plaušās. Beigās tomēr izdevās atrast 34 gadus veca bezpajumtnieka līķi, kurš bija ieēdis žurku indi un miris no pneimonijas (arī bija šķidrums plaušās). Mirušā tuvinieki tam piekrita un valdība apsolīja pēc tam mirušā mirstīgās atliekas godam apglabāt. Drīz vien līķis tika iesaldēts un noritēja atlikušie sagatavošanās darbi.
Bezpajumtnieks tika uzdots kā kapteinis Vilijams Mārtins, kurš izpilda majora pienākumus (jo bija pārāk jauns, lai kļūtu par majoru). Kopā ar viltus dokumentiem, virsnieka portfelī bija arī daži ''svarīgi'' dokumenti, starpkuriem, bija arī pats galvenais - vēstule no ģenerāļa Ārčibalda Naja, kurā bija aprakstīts (ne jau, protams, tieši) par itkā viltus uzbrukumu Sicīlijai, lai itkā novērstu uzmanību no īstā uzbrukuma Ģrieķijā.
Papildus svarīgajiem dokumentiem, bija arī papīri, kas Vilijamam Mārtinam piešķīra personību - mīļotās fotogrāfija (kas īstenībā bija parasta M15 sekretāre), pārādzīmes, privātas vēstules un aizņēmumu kvītis, kā arī cigaretes un sērkociņi.
Visbeidzot, kad viss bija gatavs, 1943. gada 19. aprīlī zemūdene ''Seraph'', kopā ar visu Vilijamu Mārtinu devās uz Vidusjūru. Tikai zemūdenes komandieris, leitnants Džūels zina kas ir metāla konteinerā, taču vēlāk arī atklāj to pārējiem virsniekiem. 30. aprīlī viltus majora līķis tika ielaists ūdenī un tajā pašā dienā spāņu zvejnieki to atrada. Tieši kā paredzēts, līķi pārbaudīja arī kāds vācu aģents, kurš safotografēja vēstules un nosūtīja tās uz izlūkdienestu Berlīnē.
Vācieši uz šī trika uzķērās un visu 1. tanku divīziju pārcēla uz Grieķiju, kur itkā būtu jāatvaira uzbrukums. Tikmēr sabiedrotie mēneša laikā ieņēma salīdzinoši vāji apsargāto Sicīliju. Pēc tam Sicīlija tika izmantota kā placdarms desantam un tālākajām operācijām Dienvideiropā.
Interesanti tas, ka pēc šī operācijas Hitlers tik ļoti baidījās no viltus informācijas, ka pat īstus sabiedroto plānus noturēja par viltojumiem, kas deva daudzus nopietnus pavērsienus kara laikā arī turpmāk.
Beigās arī kā solīts bezpajumtnieks tika godam apglabāts Spānijā. Kā vēlāk noskaidrots, bezpajumtnieks bija no Velsas, vārdā Maikls Glindūrs. Kā pats Montegjū atzina, ka 34 gadus viņš savai valstij nebija nesis nekādu labumu, bet pēc nāves krasi izmainīja visu kara gaitu.
Tev patiks šie raksti
:)