Dievinu šitos stāstiņus <3
Jā, man arī patīk šie stāstiņi.. Daži ir aizkustinoši, bet dusmas uzdzen roku graizītāji. Nekad neesmu sapratusi un arī nesapratīšu kāda velna pēc sevi jāgraiza, manās acīs, šie cilvēki ir garā vāji..
Kāpēc tu domā ka nav bijuši. Ir bijuši, precīzi, kā saki, ka nezinu, kur likties. Bet es izvēlos risināt problēmas, nevis graizīt sevi un tādejādi radīt jaunas :)
9. Viņš nomira, kad viņu braucot pie manis ar riteni notrieca mašīna. Viņa mugursomā tika atrasta zīmīte, kas bija domāta man, tajā bija rakstīts: Mēs esam draugi kopš 3 gadu vecuma. Vai tu kļūsi par manu sievu?
Godigi sakot, gandriz apraudajos.. :/ Cik dziive briiziem var buut neparedzama un nezeeliiga..