Kārtējā daļas-liek man padomāt :) pārējās profilā
Makes Me Think 356
Raudot viņa teica: es kaitināju viņu, kamēr viņš bija dzīvs, bet tagad kad viņš ir miris, es esmu tā kas tagad ir nelaimīga.
Mana māsa beidza vidusskolu. Gada sākumā vienai viņas klasesbiedrenei bija nopietni ievainojumi pēc ceļu satiksmes negadījuma, kādu laiku viņa nespēja staigāt. Tomēs meitene spēja uzkāpt uz skatuves un saņemt diplomu. Viņa ne tikai uzkāpa uz skatuves, bet saņēma skaļas visas klases un skatītāju ovācijas. Mīlestība un atbalsts ko demonstrēja viņas klase lika padomāt.
Esmu 17 gadus veca. Pirms 13 gadiem mana mamma satika savu labāko draudzeni. Pirms gada mamma mēģināja izdarīt pašnāvību, vakar mammas labākā draudzene man pateica, ka viņa ar manu mammu, brīdī kad viņa gribēja izdarīt pašnāvību. Viņa pārliecināja mammu to nedarīt. Fakts ka mamma pilnībā atguvās un šis gadījums ietekmēs manu dzīvi-tā būs savādāka. Es sapratu, ko nozīmē īstu draugu atbalsts.
Huligānam neizdevās mani aizvainot. Tajā brīdī es ne tikai sajutu sevī spēku un pašcieņu, bet arī spēju aizstāvēties un nolikt viņu pie vietas.
Es sasmējos savā vidusskolas izlaidumā, brīdī kad sapratu, ka puisis kas gāja man aiz muguras ejot uz mūsu sēdvietām, bija tas pats puisis ar ko mēs cēlām smilšu pilis spēļu laukumiņā pirmajā klasē.
Mans divpadsmitgadīgais dēls atnāca mājās bez krekla. Noskaidroju ka viņš to iedeva Evanam, bezpajumtniekam kuru viņš redz regulāri ejot no skolas.
Es iegāju Walmartā un atradu 100 dolāru banknote uz letes, kad gāju iepriekš tā tur neatradās. Es jautāju cilvēkiem, kas stāvēja pie kases vai tā nav viņu naudiņa. Neviens no viņiem no neņēma. Viņu godīgums liek man padomāt.
Es apprecējos ar savu mūža mīlestību. Kad mēs gājām pa baznīcas eju, viņa smaids piesildīja visu telpu. Tā bija pirmā reize, kad viņš mani redzēja ejot savām kājām, pēc nelaimes gadījuma kurā zaudēju savu labo kāju.
Mans bijušais vīrs bildināja mani, es piekritu. Mēs bijām precējušies, kad man bija 19 gadi, izšķīrāmies, bet mūsu dzīves mūs atkal saveda kopā. Mēs precēsimies pēc 2 nedēļām, šis datums varēja būt mūsu 16. kāzu jubileja. Mūsu bērniņš sāka raudāt no prieka, kad mēs viņam to pateicām.
Lai gan es domāju, ka esmu piedevis viņai visu, ko viņa man nodarīja es izvairos satikt viņu. Tomēr es gandrīz katru dienu skatos viņas facebook profilu.