Tehnoloģija ir gājusi uz priekšu lieliem soļiem, bet dažas nozares ir pavisam atpalikušas. Apskatīsim, kuras, manuprāt, nozares varētu piestrādāt pie tehnoloģiskām innovācijām.
Laiks attīstīties!17
76
4
FAKSA APARĀTI. Kadu dienu, es ceru, mans bērns varēs paskatīties uz mani un pajautāt: „Tēti? Kas pie velna ir fakss!?” Šai tehnoloģijai ir vairāk gadu nekā man, bet tā nekļūst ērtāka un acīmredzami atsakās iet pensijā. Manā darbā nereti gadās saskarties ar cilvēkiem, kas lūdz man viņiem kautko nosūtīt pa faksu. Un mana atbilde vienmēr ir viena un tā pati: „Ehh.. Varbūt es labāk ieskenēšu un nosūtīšu Jums pa e-pastu?” Faksa aparāts izmanto cieto telefona līniju, vēl viena tehnoloģija, kuru neatceros, kad lietoju pēdējo reizi, kā rezultātā faksa uzturēšana tikai rada papildu izmaksas. Tad rodas jautājums – kāda **** pēc šī tehnoloģija vēl pastāv, ja to ko man vajag nosūtīt kādam, ir vieglāk ieskenēt un aizsūtīt caur internetu? IZPRINTĒJIET PAŠI, JA JUMS TIK ĻOTI VAJAG TAUSTĀMĀ VEIDĀ! Es labāk nesākšu runāt par printeriem..
LIDOŠANA. Kamēr automasīnas kļūst ar katru dienu taupīgākas, ērtākas un tehnoloģiski attīstītākas, lidošana, liekas, ir iestrēgusi 10 gadus pagātnē. Guļ uz veciem lauriem.. Kādreiz lidot tiešām bija LABĀK. Tagad, saliekot kopā tādus faktorus kā 9/11 „teroraktu” un vienu pamuļķi, kam kurpē vajadzēja ielikt spridzekli, lidošana ir pārtapusi par sāpi pakaļā. Kādreiz iesēsties lidmasīnā bija tas pats, kas autobusā, tagad tas ir stundām ilgs process.. Un pat ar visu šo pārspīlēto „drošību”, FIB eksperiments pierādīja, ka var viegli apčakarēt lidostas drošību, ienesot lidmasīnā dažādus ieročus. Kas attiecas uz pašām lidmašīnām... Protams mani sajūsmina šī cilvēka spēja lidot, bet lidmašīnas liekas, ka ir apstājušās attīstībā. Jā, tagad lidmašīnās ir filmas un internets, bet vienalga tev ir jālido sasodīti ilgi, lai kautkur nokļūtu. Laiciņu atpakaļ parādījās Concorde, virsskaņas pasažieru lidmašīna, kas zibēja apkārt zemeslodei rekordlaikos. Es jau nopriecājos, ka drīz šī tehnologija nonāks līdz mums parastajiem mirstīgajiem. Ah, cik forsi būš lidot ātri, bet, vēljoprojām mēs cīnamies ar sēdvietām, kur ceļgali ir aiz ausīm un atceltiem lidojumiem, jo kaukāds pamuļķis aizmirsa uzskrūvēt benzīnbākai vāciņu.
ADOBE PRODUKTI. Mans dators ir inficēts ar parazītu. To sauca par „Adobe Updater”. Katru otro dienu mani moka ar apnicīgiem pop-up, ka man ir jāatjaunina Flash, Reader vai Photoshop, vai jebkuru citu no Adobes triljona produktiem. Un kad es to izdaru, man uz desktopa uzbāž jaunu ikonu, kuru man nevajag, KATRU B*E REIZI! Photoshops un Flash ir mana maize, bet viena licence maksā vairakus simtus latu. Kuru gan cenu zīme „699Ls” nestimulē iegādāties programmu legāli, vai ne?
KINOTEĀTRI. Kamēr mājas kinozāles kļūst aizvien labākas, kinoteātri kļūst aizvien vārgāki un vārgāki. Laika gaitā biļešu cenas ir paaugtinājušās, bet serviss kļuvis vēl vājāks. Tagad modē ir daudzzāļu kinoteātri, kuri droši vien arī ir vainīgi pie galvenās šīs tehnoloģijas problēmas. PĀRĀK MAZS EKRĀNS! Kad bērnībā aizgāju uz kino, ekrāns bija tik milzīgs, ka tas nosedza visu manu redzesloku. Tagad tu apsēdies zālei pa vidu un labākā gadījumā ekrāns ir 20% no redzesloka. Tādā kvalitātē es varu skatīties kino arī mājās. Ejam tālāk – 3D. Neskatoties uz to, ka Tev ir jāmaksā 50% uzcenojums par šo „privilēgiju”, lielākā daļa filmu 3D formātā zaudē savu pievilcību. Jā, piekrītu – „kruts” efekts, un? Vai tas ir to 50% uzcenojuma vērts? Vai tas ir to vērts, ka pēc seansa sāp acis un galva? Katrs var pats internetā nopirkt 3D brilles par 4$ un izmantot VIENMĒR. Kapēc kinoteātrī būtu jāpiemaksā par tām?
KABEĻTELEVĪZIJA. Vēljoprojām.. vēljoprojām kabeļtelevīzija katru mēnesi no miljardiem abonentu izsūc nenormālus apjomus naudas par 800 kanāliem, no kuriem cilvēks skatās labi ja septiņus. Pateicoties internetam, televīzija lēnām slīd aizmirstībā, bet tas notiek pārāk lēni! Kapēc man būtu jāņem pakalpojums „Super-Puper-Naudabirstnopakaļas Paka”, ja mani interesē tikai 3 kanāli no šīs buķetes un 4 kanāli no „Mini-Mikro-Naudasnav Pakas”? Bet šīs kompānijas jau nekad to nedarīs. Viņi pelna pārāk labi no šīm „paketēm”, tapēc mans Jums ieteikums – skatieties internetā. Ir pietiekami daudz „pay-per-view” servisu, kas piedāvā tieši to – maksā par to ko skaties. Vēl jau ir tāda štelle kā uTorrent... bet tas tā, starp mums meitenēm runājot.
INTERNETS. Kamēr lielpilsētās tā kvalitāte ir sākusi celties, mazpilsētās un „apdzīvotās vietās” internets ir vārgs, jeb nav vispār. Kas, manuprāt, ir klaji nelietderīgi. Bet konkrētak gribēju parunāt par ātrumiem. Latvijā ir pieejami daudzi kvalitatīvi provaideri, kas nodrošina augstus ātrumus un savienojumus. Bet visi viņi ir Rīgā. Kapēc Pēterim no Jelgavas būtu jāsēž uz 512kb/s līnijas? Kapēc Martai no Madonas ir sevi ar kautko jānodarbina 10 minūtes, lai sagaidītu kamēr ielādējas iecienītais 4 minūtes garais mūzikas video youtubē? KAPĒC? Bet patiesi skumji iet „visu tik ļoti iemīļotajiem” amerikāņiem. Kamēr mēs Latvijā kunkstam, ka 2 megabaiti sekundē nav gana ātri, viņiem vidējais ātrums internetam ir 256kb/s. Protams tu vari paņemt jaudīgaku paku, bet tas abonēšanas cenu divkāršos, ja ne trīskāršos. Un plus tam visam pa virsu – daži provaideri ASV sāk atkal izmantot lejupielādes/augšupielādes limitus. Tas nozīmē, ka mēnesī Tu drīksti nokačāt, teiksim, 500 Mb. VISS! Nu vai nav akmens laikmets?
LIDOŠANA KOSMOSĀ. Šis punkts mani īpaši saskumdina. Pie mūsdienu tehnoloģijām, kapēc uz Mēness vēljoprojām nav bāzes? Kapēc Marss vēljoprojām ir „rozā sapnis”. Parastā iPhone ir vairāk tehnoloģijas nekā visā raķetē kopā. KAPĒC?! Zinu, zinu.. es skatos pārāk daudz zinātnisko fantastiku un mani standarti ir pacelti pārāk augstu, bet paskatīsimies reāli.. izņemot teleskopus, kas var paskatīties mazliet tālāk kosmosā, nekādu citu ievērības cienīgu sasniegumu kosmosa apgūšanā nav. Vienīgais, ko mēs zinām, ir, ka kautkur „tur” peld Starptautiskā Kosmosa Stacija, kura periodiski uzpeld ziņās, ka saņēmuši jaunu zelta zivtiņu vai kauko tādu. Ūdens uz Marsa? Cik daudzi no Jums vispār zin, ka ir atrasts ūdens uz Marsa? Līdz mums parasti nonāk tikai traģiski videoieraksti ar sprāgstošām raķetēm. Un visi murmina: „Nu jā, baigi bīstami. Maksā miljonus...”. Bet nevar vainot šos kosmonautus un viņu aģentūras. Ja viņiem iedalītu kaut nelielu daļu tās naudas, kuru izmet militāristiem bruņojoties, mēs visticamāk jau sen būtu iekarojuši pusi saules sistēmas.
VEĻAS MAZGĀŠANA. Veļas mazgāšana vēljoprojām ir galīgi garām. Ir jābūt labākam veidam kā to darīt! Kapēc neviens pie tā nestrādā?!
Tev patiks šie raksti
3. Beidz mocīt sevi ar bloatwarēm un debiliem updateriem. Ir alternatīvas programmas PDF skatīšanai, attēlu labošanai, ofisa dokumentu rakstīšanai, mūzikai, video utt. pat veselas operētājsistēmas. Kuru visu cena ir 0,00 Ls. Un kur ir daudz mazāk iespējams no kreisas interneta lapas noraut bacili, kurš aizsūtīs tavas kredītkartes datus Nigērijas zēniem.
4. Aizmirsi sociālo efektu. Ir vēl viens iemesls dažādības pēc izvilkties no mājas, paskatīties uz citiem, pagrabināt popkornu un ja paveicas, noķert savu lodi IRL. Un kur tad vēl, ja ne kino, būs iespēja sulīgi nosūkties publikai aiz muguras pēdējā rindā? Teiksi, ka to var arī mājās? Garlaicīgi! Tā ka kino nemirs vēl ilgi.
5. Ne jau visās mājās interneta provaideris piedāvā arī TV. Un ir arī cilvēku kategorija, kuri internetu nelieto un tiešā veidā nelietos nekad. Taču pēdējās ziņas un seriālus par jaunavas Veronikas piedzīvojumiem paskatīties vēlas.
6. Aizvilkt kabeli uz katru lauku sētu, kur uz 2-3-5-10 km atrodas pāris mājas, būs ļoti dārgi. Tāda ir dzīves īstenība. Tāpēc laukos fiksētie interneta sakari būs tikai vietās, kur var nodrošinat radiolinku vai tiem, kuri dzīvo tieši blakus Lattelecom optiskajam kabelim.. Pārējiem atliek lietot mobilo internetu. Tas gan pēdējā laikā caurmērā uzlabojies. 7 Ls/mēn par 10 GB un 12/19 Ls par bezlimitu (LMT gadījumā) šobrīd ir ļoti cilvēcisks cipars. Galvenais, lai ir labi sakari ar tuvāko 3G uzturošo bāzes staciju.
7. Tam, ka pārdalot militāristiem izdotos līdzekļus Zemes iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai un kosmosa pētniecībai, mēs varbūt jau tusētu uz Mēness un Marsa, piekrītu. Taču - varbūt. Nav tas viss tik vienkārši. 60-tajos un 70-tajos gados bija daudz interesantu projektu, saistībā ar cilveku lidināšanu ārpus Zemes. Taču izmaksas, ja šos projektus jāpadara pietiekami drošus, aizlido bezgalībā. Kāpēc tad pagaidām uz Mēnesi, Marsu un citur sūta tikai automātus? Tāpēc, ka tie iztiek bez gaisa, pārtikas un labierīcībām un var lidot nosacīti neierobežotu laiku. Kosmosā starp debesu ķermeņiem attālumi ir ļoti lieli. Kamēr neesam spējīgi pārvietot savus ķermeņus dzīvā veidā ar vismaz 10. daļu no gaismas ātruma, ceļot kaut vai no Zemes līdz Jupiteram būs ļoti ilgi. Pat uz Mēnesi pēdējos 40 gadus tāpēc vairs nelidoja. Visus līdz šim nepieciešamos pētniecības darbus varēja izdarīt arī automāti. Tā ka atliek pētīt iespējas, kā kosmosā pārvietoties ātrāk un tai pašā laikā nedabūt galu. Kamēr tajā jomā nav progresa, sēdēsim tepat uz Zemes.
8. Paņem bļodu ar siltu ūdeni, ziepes/veļas pulveri un mazgā savas drēbes. Veļas mašīna domāta mīkstajiem.
