Vai esat kādreiz prātojuši, kā labāk un efektīvāk kaut ko iemācīties? Kā sasniegt labākus rezultātus īsākā laikā? Drošvien kādam ir pazīstami brīži, kad pēc negulētas nakts, kas pavadīta mācoties, vēlāk eksāmenā vai pārbaudes darbā pilnīgi viss apgūtais pēkšņi izgaist no atmiņas.
Kas guļ, tas negrēko2
45
0
Vācijas un Šveices zinātnieki nāca klajā ar jauniem atklājumiem atmiņas izpētes jomā. Viņi konstatēja, ka atmiņas darbība ir atkarīga no tā, vai cilvēks ir nomodā vai aizmidzis. Zinot to, psihoterapeiti šobrīd var atbrīvot pacientus no nelāgām atmiņām un aizstāt ar citām, daudz patīkamākām atmiņām, kuras papildus nostiprina ar nelielu snaudu.
Pētījumu laikā brīvprātīgajiem bija uzdots spēlēt spēli, kurā nepieciešams atcerēties kāršu pāru atrašanās vietu. Katram dalībniekam bija uzlikta maska, kura spēles laikā iepludināja spēlētājam nāsīs nepatīkamu aromātu. Pēc spēles daļa brīvprātīgo devās 40 minūšu snaudā, kamēr pārējie pavadīja šo laiku nomodā.
Dažiem no gulētājiem atkal tika nāsīs iepludināta tā pati nepatīkamā smaka, kas spēles laikā. Kad noteiktais laiks pagāja, tika uzdots spēlēt citu kāršu spēli, kurā arī bija nepieciešams atcerēties iepriekšējo kāršu pāru izvietojumu.
Rezultātā tie, kas nebija saņēmuši aromātu atkārtoti, neatkarīgi no tā, vai bija gulējuši vai nē, atcerējās 60 procentus no kāršu pāriem. Kad pētnieki mēģināja atjaunot viņu atmiņu, iepludinot telpā aromātu, rezultāti samazinājās līdz 41%. Taču zinātnieki to jau bija gaidījuši.
Iepriekšējie pētījumi parādījuši, ka cilvēki lielākoties nespēj izmantot iepriekš iegaumēto informāciju citādā veidā, kādā tā iegūta, kā, piemēram, otrajā kāršu spēlē.
Tomēr zinātniekiem bija liels pārsteigums, kad tika pārbaudīti brīvprātīgie, kuriem miega laikā atgādināja par kāršu spēli ar nepatīkamo aromātu. Viņu sniegtie rezultāti bija gandrīz perfekti. Brīvprātīgie pareizi norādīja uz 84% kāršu pāru. Šie cilvēki tika pamodināti dziļā miega fāzē, kas ir tieši pirms seklā jeb sapņu miega.
Vēlāk, smadzeņu skenēšanas laikā, atklājās tas, ka atkarībā no tā, vai cilvēks ir nomodā vai nav, tiek iesaistītas dažādas smadzeņu daļas. Kamēr cilvēks ir nomodā, atmiņu apstrāde un to nostabilizēšanās process pārsvarā notiek pieres daļā (prefontal cortex), bet miega laikā atmiņas darbība izraisa lielu aktivitāti hipokampā un smadzeņu apvalkā (garozā). Hipokamps ir iesaistīts atmiņu veidošanā - atmiņas tiek pārveidotas no īslaicīgām (nodrošina informācijas noturēšanu 1 – 20 minūtes) hipokampā uz ilglaicīgām atmiņām smadzeņu garozā. Atmiņu atgādināšana (piemēram, ar specifisko aromātu) miega laikā paātrina šo pārvertību procesu.
Zinātnieki šobrīd testē, vai seklā miega laikā (REM) atgādināšana arī atmiņas stabilizēs. Smadzeņu aktivitāte šajā miega fāzē ir līdzīga tai, kāda tā ir nomodā, tādēļ zinātnieki prognozē, ka atmiņas kļūs nestabilas, kas ļaus tās izmainīt un vēlāk aizvietot ar vēlamām atmiņām.
Taču šos pētījumus ir iespējams izmantot katram arī savā ikdienas dzīvē. Tikai nepieciešams domāt nedaudz radošāk. Piemēram, mācību laikā var atskaņot kādu mierīgu mūziku vai kvēpināt vīraka kociņu, bet pirms gulētiešanas palūgt, lai kāds 40 minūšu laikā pēc aizmigšanas atskaņo šo mūziku vai atkārtoti nokvēpina vienu vīraka kociņu. Atmiņas miega laikā tādējādi nostiprināsies un jau tad, kad 40 minūtes būs pagājušas, varēs mosties un droši doties uz pārbaudes darbu. Taču ideja vēl nav pārbaudīta praksē.
Tev patiks šie raksti
