Jo tuvāk nāk slavenā leģionāru piemiņas diena, jo aktuālāk man kā vēsturniekam kļūst slāviskā uzskata apstrīdēšana, par ko tad arī būs šis raksts.
Mēs visi protams zinam, ka katrs sevi cienoš krievs svin PSRS uzvarai 2P.K., bet diemžēl vēl joprojām nezina kādu režīmu viņi nogāza, jo krievijas medijos Latvija bieži tiek dēvēta par FAŠisma perēkli un kā antisemītisku valsti, jo mēs pieminam leģionārus ar labu vārdu.
Tāpēcpievienošu definīcijas, lai beidzot kaut daļai pielēktu


Wiki: Nacisms
Nacisms parasti dēvēts par nacionālsociālismu, (vācu: Nationalsozialismus) principā attiecas uz ideoloģiju un praktiskām darbībām, ko veica Nacistu partija Ādolfa Hitlera vadībā un politiku, ko piekopa un pielietoja nacistu Vācijas valdība periodā no 1933. - 1945. gadam, kas zināms kā Trešā Reiha pastāvēšanas posms. Nacisms bieži tiek uzskatīts par fašisma formu. Nacistiskā partija savu programmu formulēja 25 punktu nacionālā sociālisma programmā. Nacisma galvenie elementi bija antiparlamentālisms, panģermānisms, rasisms, kolektīvisms, eigēnika, antisemītisms, antikomunisms, totalitārisms, kā arī pretošanās gan ekonomiskajām, gan politiskajam liberālismam. Nacistiskā partija pie varas nāca 1933. gadā un tika gāzta 1945. gadā, kad sabiedroto karaspēks ieņēma Vāciju.

Nacistiskās Vācijas (1933-1945) karogs
1. Vēsture Nacionālsociālistiskā ideja izveidojas laikā, kad Vācija piedzīvoja smagu krīzi - valsts zaudēja pirmo pasaules karu, bija spiesta parakstīt pazemojošo Versaļas miera līgumu, negatīvu ietekmi atstāja arī globālā ekonomiskā recesija. Nacionālsociālisti visās problēmās vainoja Vācijas ebrejus - to dēvēja par Dolchstosslegende (no vācu valodas tiešā tulkojumā „Dunča dūriena leģenda”, principā „dūriens mugurā”) Nacionālsociālisti uzskatīja ka patriotisma trūkums bija kara zaudēšanas iemesls - pamiera noslēgšanas brīdī frontes līnijas neatradās tā laika Vācijas teritorijā. Spēcīga kritika tika veltīta arī politiskajām organizācijām - sociāldemokrātiem un Veimāras valdībai, kuru nacionālsociālisti apsūdzēja Vācijas izpārdošanā. Dunča dūriena leģenda palēnām ieguva popularitāti, jo laikā, kad cilvēki vēlējas izveidot spēcīgu Vāciju jebkurš „ne-vācietis” un it īpaši ebreji tika uzlūkoti kā naidīgi Vācijai - izveidojās tā sauktais Judenfrage (no vācu „ebreju jautājums”) [{1919|1919]]. gada 5. janvāri Antons Drekslers un vēl seši biedri nodibināja Vācu Strādnieku partiju]] - partiju kas vēlāk kļūs par Nacionālsociālistisko partiju. Vācijas izlūkdienesti nosūtīja Ādolfu Hitleru, kas tajā laikā bija kaprālis, izlūkot Vācijas Strādnieku partiju. Rezultātā pēc veiksmīgām debatēm ar partijas biedriem, Ādolfs Hitlers tika aicināts iestāties partijā. 1919. gada septembrī Hitlers iestājās partijā un ieņēma propogandas vadītāja posteni. 1920. gadā partija mainīja nosaukumu uz Nacionālsociālistisko Vācu Strādnieku partiju, lai gan Hitlers vēlējās partiju nosaukt par Sociālrevolucionāro partiju. 1921. gada 29. jūlijā Adolfs Hitlers kļuva par partijas līderi.
Fašisms

Fašisms (itāliski: fascismo) bija labēja, autoritāra politiskā kustība, kas no 1922. līdz 1943. gadam bija valdošā Itālijā ar līderi Benito Musolini. Lai arī termins galvenokārt tiek attiecināts uz Musolini vadīto Itāliju, tas bieži tiek izmantots lai raksturotu līdzīgas politiskās kustības, tai skaitā nacismu, kas laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu bija plaši izplatītas Eiropā - Ungārijā, Rumānijā, Spānijā u.c. Fašisma ideoloģiju raksturo spēcīga centrālā vara, kas nepieļauj opozīcijas izveidošanos, autoritārs vadonis un iejaukšanās pilsoņu privātajā dzīvē, militarizācija, agresīva ārpolitika, radikāls nacionālisms, represijas pret politiskajiem pretiniekiem. Fašisms sevi pretstatīja gan liberālajam kapitālismam, gan marksismam un komunismam, un proponēja spēcīgas valsts primaritāti pret personību un korporatīvu valsti un šķiru sadarbību šķiru cīņas vietā. Plaši izmantoja propagandu un populismu savu mērķu sasniegšanai.
Terminu "fašisms" sākotnēji lietoja Itālijas Fašistu partija, kura Benito Musolini vadībā valdīja Itālijā no 1922 līdz 1943. gadam. Vēlāk, lai arī nekad nav pastāvējis precīzas "fašisma" definīcijas, tas kļuva par daudz vispārīgāku apzīmējumu, kuru lietoja attiecībā uz veselu virkni autoritāru politisko ideoloģiju, partiju un politisko sistēmu. Valdības un partijas, kuras visbiežāk, papildus Itālijas Musolīni vadītajiem fašistiem, tiek sauktas par fašistiskām ir Ādolfa Hitlera vadītais Trešais Reihs, Falangisti un Fransisko Franko Spānijā, Salazara izveidotā Jaunā valsts (Estado Novo) Portugālē, Ungārijas Dzelzs krusta partija, Rumānijas Dzelzs Gvarde u.c. Fašismu politiski atbalstīja plašas iedzīvotāju masas - lielie biznesmeņi, zemnieki un zemes īpašniekei, nacionālisti, reakcionāri, Pirmā pasaules kara veterāni, intelektuāļi, un strādnieki kuriem tika solīts darbs un maize. Rumānijā un Ungārijā fašismam bija liels atbalsts proletāriešu un ļoti nabadzīgo zemnieku vidū.
Tā kā mīļie SLĀvi laiks būtu saprast šo atšķirību, fašisms ir līdzīgs komunismam un Latvijā vienīgi kaut ko līdzīgu fašismam atnesāt Jūs paši ar savu debīlo PSRS. Latvijā ir bijis NACISMS, kas gan arī ir cēlies no vecā Marksa ideoloģijas, bet tā kā Itālija nekad Latviju nav okupējuši tad par fašistiem mūs varat nesaukt. Un leģionārus neaiztieciet viņiem kritušos pieminēt ir tādas pašas tiesības kā strēlniekiem.Leģionāri vismaz savus cīņu biedrus pēckara neapkāva kā to izdarījāt JUS. Sory ja kādu aizskāru, bet raksts ir domāts informatīvi visiem, kas neatšķir 2 dažādas ideoloģijas un tikai gudri runā.
 Autors: ferma22 Fašisms vs Nacisms
1.
 Autors: ferma22 Fašisms vs Nacisms
2.
 Autors: ferma22 Fašisms vs Nacisms
3.
 Autors: ferma22 Fašisms vs Nacisms
4.
 Autors: ferma22 Fašisms vs Nacisms
5.
 Autors: ferma22 Fašisms vs Nacisms
6.
 Autors: ferma22 Fašisms vs Nacisms
7.
 Autors: ferma22 Fašisms vs Nacisms
8.
 Autors: ferma22 Fašisms vs Nacisms
9.
 Autors: ferma22 Fašisms vs Nacisms
10.