local-stats-pixel fb-conv-api

Diezgan šausmīgs stāsts166

3131 50

Šo te atradu vienā portālā emotion

Viss sākās ar to ka 16 gados, satiku Mārtiņu viņam bija 17, viņs bija jauks un mīļš pusisis. Tikai viņam reizēm patik ar draugiem iedzert, arī citriez iekļuva kautiņos. Tāpēc viņam bieži sanāca iekļūt nepatikšānās, bet man viņs šķita mīļš un jauks, kaut arī es viņam teicu lai neiekļūst kādās nepatikšanās. Viņš vienmēr teica, ka nezinot ko iesākt vēl ar savu dzīvi, tā ir nežēļiga, tāpēc viņs centās kaut kā izdzīvot, viņa vecāki nebija īpaši turīgi, bet es zināju ka viņs patiešām vēlas arī kaut ko vairāk dzīvē sasniegt. Taču viss beidzās ar to ka es viņu aizvedu pie sevis uz mājām, tā sakot sapazīstināt ar vecākiem. Taču tas pārvertās murgā, es ivēroju ka mana māte pret Mārtiņu izturējās ļoti nievājoši. Kad viņs aizgāja, tad māte man tā arī pateica, ja es vēl saiešos ar to bandītu, tad mani padzīs no mājām, tad es sapartu kāpēc viņa bija tik nelaipna pret Mārtīņu. Tovakar man tika lasīta pamatīga morāle, ka ja šistas paklīdīs cilvēkos, ar kādu puisis es satiekos, tad gan tas būs tāds negods ģimenie, ka redz viņas meita tagad tiekas ar tādām salašņām. Tā arī viss ar Mārtiņu beidzās, jo māte bija jāklausa man taču bija tikai 16.
Tomēr mūsu iebrauktuvē dzīvoja Aldis, kuram arī bija 16, viņu māte pilnīgi slavināja. Jo viņs vienmēr bija labi kopts un vecāku aprūpēts, īsts paraugbērns, arī skolā bija izcilnieks. Viņa visādiem veidiem centās mani savest ar Aldi, taču man viņs nepatika viņs bija pārāk iedomīgs un augstprātīgs. Tad reiz ziemassvētkos, Alda ģimene bija uzaicīnājusi mūs pie sevis, jo mana māte bija ļoti "saradojusies" ar Alda māti, vakars pagāja vienā slavināšanā par to cik Aldis labi mācā, un tādā veida gvelšana. Viņs visu vakaru uz mani skatījās, es centos tam īpaši nepievērst lielu uzmanību. Taču pēc ši vakara, mana māte kļuva vai apsēsta, viņa esot redzējusi kā Aldis visu vakaru esot uz mani skatījies, es viņam esot ipatikusies, jo arī esmu labas uzvedības bērns, kā viņa mēdza tiekt. Es viņai teicu, ka viņš man nepatīk, bet viņa tūdaļ teica, ja es ar viņu nebūšu kopā, tad lai par studijām augstskolā aizmirstu, lai pat neizdomāju ar kādu slaistu saieties. Kad man jau bija 18, tā varētu teikt ka mēs bijām satuvinājušies ar Aldi, protams mātes piespiedu kārtā, tāču ar laiku man tomēr viņs sāka pat likties diezgan īstenībā sakarīgs čalis. Laiks gāja es jau biju pabeigusi augstskolu, mēs jau bijām aprecējušies ar Aldi, toreiz man bija jau 24, viss it kā škita lieliksi, tomēr kazas un viss bija vecāku spiests, es īsti tā arī Aldi nemīlēju. Tad nāca krīze, kas skāra arī mūs, Aldis palika bez darba, viņam arī sākas problēmas ar alkoholu, kaut gan iepriekš viņs pat uz grādīgajiem dzērieniem nebija skatījies un neko stiprāku par šampānitei nebija nobaudījis. Jo vairāk viņs bija piedzēries, jo bija agrsīvāks, tomēr agresija izpaudās tikai ar to ka viņs pacēla balsi un ar to ka bija skaļi strīdi. Man tas nepatika, kad reiz pateicu ka viss pietiek, es pateikšu viņa vecākiem lai parunājas un paska lai atmet dzeršanu, un sāk meklēt darbu, jo viņa vecāki bija ļoti stingri, domāju ka viņu vedši pie prāta. Tomēr viņš tā sadusmojās, pateica ka es kaut kam pastāstīšu par viņa problēmām tad dabūšu trūkties, es pateicu ko tad viņš man izdarīs, viņs paņēma un iesita pa seju, teica lai klusējot, nākamreiz var būt stiprāk. Pēc tā vakara, bija doma ka jāiet atpakaļ pie vecākiem, tāču labi apzīnājos ar ko tas beigsies, māte tik un tā neticēs domās ka meloju lai varētu škirties, jo man jau nekad nav paticis Aldis, viņa ar viņu bija kā apsēsta, dzīvoja savā ideālu pasaulē. Tad viņs bija pārstājis dzert, atradis darbu, kā vien varēdams centās izpirkt vainu par to vakaru, kad pret mani bija pacēlis roku. Bija jau pagājis pusgads, viss bija iegājis vecajās sliedēs, līdz kādu vakaru Aldis atnāca pilnīgi piedzēris,es biju virtuvē un gatavoju jau vakariņas, viņ bija ļoti rupjš, teica kāpēc vēl nekā nav galdā, es teicu ka pati tiko no darba, bet viņs teica ka nav ko skraidīt pie mīļākajiem un būs laiks pagatavot viņam ēst. Es sadumsojos un nometu panu un devos prom no virtuves, kad viņs mani saķēra un prasija kur dodos, lai nesteidzos, viņs vai gluži metām man virsū, un turpat uz virtuves galda mani ieguva uz varu. Kad bija pabeidzis viņs aizgāja prom, es paliku raudam turpat uz grīdas. Tajā brīdī nezināju ko darīt, tajā pat vakarā raudādama devos pie savas māsas, kas bija gadu jaunāka par mani. Kad viņai to izstāstiju, viņa teica ka nav ko ir jāškiras, un lai māte pat nedomā neko teikt. Mana māsa vinmēr priekš mātes bija skliktais bērns, jo nekad nebija viņu klausījusi. Biju iesniegusi škiršanās prasību, kādas divas nedēļas dzīvoju pie māsa. Līdz nolēmu aiziet uz mūsu dzīvokli un pašam Aldim atdot rokās šķiršanās dokumentus. Dzīvoklis bija aizslēgts, taču man vēl joprojām bija atslēgas, nolēmu papīrus nolikt uz dīvana un iet prom, jo kas zin kā to varētu uztvert Aldis, es viņu vairs nepazinu, viņs bija jau miris priekš manis. Tad pēkšņi pa durvīm ienāca viņs, pavisam piedzēries, saķa kliegt uz mani, jo bijau uzinājis kaut kā par šķiršanos. Es uzriez vēlējos tik arā un pagrūdu viņu pret sienu, bet viņs mani satvēra un tālāk sekoja stiprs trieciens pa galvu, no kura es zaudēju līdzsvaru un nokritu, tad saņēmu sitienu ar kāju pa vēdru un ribām, tad viņs rāva nost manas drēbes, un izvaroja mani, teica ka tā maukām un kucēm vajagot. Pretojos kā vien varēju, taču tad atakl ar dūri saņēmu sitienu pa seju tad arī bija pārsists deguns un lūpa, viss bija asinīs,taču es centos pretoties, tad saņēmu vairākus sitienus pa vēderu. Es vēl tagad atceros tā briesmīgās sāpēs, rakstot šo visu es nespēju beigt raudāt. Gulēju zemē ar saluztām ribām, ar asinīm noklātu seju un rokām. Likās ka esmu mirusi, bija drausmīgs klusums, kurā es pati vien klusām vaidēju no sāpēm.
Aldis izspruka sveikā, jo vecaki atrada viņam labu advokātu, savu māti es neieredzu, jo viņam man to bija nodarījusi. Uz ielas nesen arī nejauši satiku "savu" Mārtiņu, viņs bija priecīgs mani redzēt pastāstija, to ka nesen aprecējies, un arī cenšas dibināt savu uzņēmumu, bija strādāt arzemēs, un ka viņām klājas lieliksi. Es viņam tā arī neko neizstāstīju par to visu kas notika ar mani, sameloju un patiecu ka viss ir labi. Taču tagad es sapratu to ka, neviemēr melnais ir melns, un baltais ne vinmēr tīrākais. Tā saucamais mātes bandīts bija saņēmies un kļuvis par godājamu cilvēku, pats Mārtiņs stāstīja ka, esot izabudījis ka alkohols nav nekas labs, un sņēmies sasniegt kaut ko savā dzīvē jo zināja, kas ir patiesās vērtības dzīvēt, tās nav ne nauda, ne arī tas ko citi domās un runās. Māte bija dabūjusi to, no kā viss vairāk baidījās krtitusi kaunā, un ļaužu runās. Izrādījās ka nezvērs nemaz nebija, tas kuru viņa uzskatīja par man piemērotāko.

3131 50 166 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 166

0/2000

īstā stāsta morāle - neklausiet vecākus

487 4 atbildēt

Izlasīju visu. Kā saka - neskati vīru no cepures.

329 2 atbildēt

mīnusu ielika Aldis

288 2 atbildēt

Njā, skarbā dzīve...

 

Ps. plusiņu vien man jāieliek, ka visu uzlasīju :D

226 2 atbildēt

Parasti man nepatīk, ja ir daudz lasāmā, bet šis raksts lasījās pats no sevisemotion

 

Milzīgs +emotion  

164 5 atbildēt

Kāpēc mīnuss? Ne jau šāda tipa rakstam!!!

137 2 atbildēt

Es nesaprotu , cik vājam cilvēkam jābūt ,lai vecāki varētu kkādas attiecības uzspiest.

134 0 atbildēt

ja man mamma kādreiz teiks, ka kāds izskatās pēc bandīta un nav man piemērots, es viņai likšu izlasīt šo stāstu emotion

109 0 atbildēt

Ko, lai saka..smagi, diezgan. 

83 1 atbildēt

Spēcīgs un ļoti noderīgs raksts. +++++++

68 1 atbildēt

WOW,sakumā likās ka nekas nebūs,bet tā ari iesāku līdz izlasīju.lielks +

59 1 atbildēt

viens no retajiem rakstiem, ko izlasīju līdz galam

emotion

53 1 atbildēt

Vīrietis kurš paceļ roku pret sievieti.. nav vīrietis.. viņš ir lupata, tādus sist un sist un tos impotentus kas iegūst sievietes ar varu, cietumā saņem pelnīto.. 

Un jā nevienmēr tas gudrais un "veiksmīgais" dzīvē sasniedz kko labu.. Pats arī gribu pierādīt daudziem ka sasniegšu kko savā dzīvē.

49 0 atbildēt

njā dažreiz vecāki var būt tīrais posts savam bērnam.... dzīvojot savā pasaules burbulīvaidzēja jau laiku to pārspridzināt un pasūtīt to māti, un dzīvot tā kā pati vēlās. Ahhh kā man besī tādi vecāki...

34 0 atbildēt

Jāa stāts ar aizdomu. :)

28 3 atbildēt

Nuja.... 1. raksts , kurs mani aizrāva un aizskustināja , vienkārši nežēlīgs cilvēks. :( ++

23 1 atbildēt

man jau sākumā kad lasiju bija nojausma ka būs tā :D

21 0 atbildēt

Cik aizkustinošs stāsts emotion Kur Tu šādu rakstu dabūji, pašas dzīves stāsts tak nav? emotion

Šim cilvēkam jāgaida kamēr māte atvainojas, vai arī jāpasaka māsai, lai aprunājas ar viņu. Bet nu šis ja godīgi bijis labākais raksts ko esmu lasījis, pie favorītiem, un arī ielikšu skaistu, jauku plusiņu emotion

21 2 atbildēt

Tev kauna nav?viņš to pats nerakstīja idiņ.. :PPPP

19 1 atbildēt

Vienu varu teikt neesiet lupatas kā lielāka daļa no jauniešiem kad jāruna ar vecākiem. Varbūt pasy savu laik nebiju parraugbērns un taisdiju visādus mēslus, bet savu vienmēr sasniedzu un panācu

14 0 atbildēt
« 1  2  3  4  5 »