Ja arī ir kāds triks, kuru skatoties bez izņēmumiem uzmetas šermuļi kaulos, tad tas ir skats, kad kāds triku meistars dzen naglu vai urbj sev galvā. Bet labi trenētam un zinošam profesionālim šis triks nav nedz sāpīgs, nedz tik ļoti bīstams, jo cilvēka anatomija ir tāda, ka galvā mums ir diezgan daudz brīvas vietas, kur kaut ko ieskrūvēt, ieurbt vai iesist ar āmuru, netraumējot dzīvībai svarīgus orgānus.

Viena no šādām „tukšajām vietām” ir deguna dobums, kuru savam biedējošajam trikam arī izmanto šie cilvēki. Pieredzējušam triku meistaram šis triks ir daudz drošāks nekā, piemēram, ugunsrijējiem, jo reāli domājot, nekādi lieki pārsteigumi nevar notikt, ja viss tiek darīts pareizi un precīzi.

Vienīgais, kam ir jāpievērš maksimāla uzmanība šī trika izpildē ir naglas garums. Ja tas ir izvēlēts pareizs, tad nekādiem neparedzētiem starpgadījumiem nav vietas. Ar piebildi: PROFESIONĀĻIEM, tāpēc neskriesim tagad uz garāžu pēc naglas un āmura, lai to pārbaudītu uz sevis.

Uguns rīšana ir bijis viens no populārākajiem trikiem jau gadsimtu garumā un vēl joprojām cilvēki sajūsminās par to kā vispār ir iespējams rīklē iebāzt degošu lāpu. Jā, tas ir ļoti, ļoti grūti izdarāms, tam ir nepieciešami smagi un ilgi treniņi un ugunsrijējam principā ir jābūt nedaudz pašnāvnieciski noskaņotam cilvēkam, jo iemācīties rīt uguni var tikai rijot uguni, bet tajā pašā laikā pirmā kļūda var kļūt arī par liktenīgo.

Ja vēlaties izprast šī trika sāli, jums nedaudz jāpārzina fizika. Uguns un karstums uz vertikāla priekšmeta vienmēr tieksies uz augšu. Tieši šī paša iemesla dēļ mēs varam turēt pirkstus sveces liesmai sānos, bet tiklīdz uzliksim roku virs liesmas, dabūsim kārtīgu apdegumu. Viss, ko ugunsrijējs dara, ir ideālos 90 grādos noliekta galva un ļoti taisni novietota lāpa, lai liesma būtu pēc iespējas šaurāka un vērsta uz augšu, nevis uz sāniem. Lai liesmu vēl vairāk sašaurinātu, ugunsrijējs, liekot lāpu mutē, vienmērīgi pūš tai virsū. Tādējādi mute kalpo par improvizētu skursteni. Bet ja galvas noliekuma vai lāpas leņķis nav precīzs, trika meistars pārstāj pūst uz liesmu, ļaujot tai mutē izplesties vai ļaunākajā gadījumā izdara ieelpu, tad Dievs stāv viņam klāt.

Daudzi noteikti būs redzējuši cirkā vai citā pasākumā kādu zobenu rijēja priekšnesumu. Neko nezinot par šo triku, daudzi vien nosaka, ka tas pilnīgi noteikti ir apmāns un šie cilvēki izmanto viltus zobenu, kurš saskarē ar rīkli pats savelkas un dziļāk nemaz nenokļūst, jo nevar būt, ka viņi sev rīklē iestumj asu dzelzs gabalu, nesagraizot sevi.

Nē, tā nav taisnība. Zobenu rijēji patiešām savos trikos izmanto īstus dzelzs zobenus. Elements, kurā viņi nedaudz krāpjas ir tas, ka zobeni ir ne pārāk asi. Vienīgais, ko zobenu rijēji ir gadu garumā iemācījušies, ir kontrolēt rīkli un pārvarēt refleksu, kura dēļ netrenējies cilvēks iebāžot kaut vai pirkstu rīklē, var izgriezt uz āru kuņģa saturu.

Ja šo refleksu izdodas kontrolēt, tad atliek vien pagriezt galvu 90 grādu leņķī un zobenam paveras diezgan taisna eja līdz kuņģim. Zobens gan jābīda ļoti uzmanīgi un lēni, jo rīkle un zarnas ir praktiski tādā pašā diametrā kā zobena asmens, ja vien kāds trakais nenolemj atteikties no standarta zobenu rijēju aprīkojuma un nolemj norīt kādu Konana cienīgu zobenu.

Staigāšana pa karstām oglēm šķiet pilnīgi neticams triks, teju pielīdzināms staigāšanai pa ūdeni, bet patiesībā arī tas nav tik neizpildāms, pateicoties zinātnei. Pirmkārt pamanīsiet, ka pirms doties uz oglēm, trika meistari samērcē kājas, lai pēdas būtu mitras. To sauc par Leidenfrosta efektu, kad mitrums, kas atrodas starp kādu ķermeni un karstuma avotu, rada aizsargbarjeru, kura uz neilgu laiku aizsargā no milzīgā karstuma. Lūk arī viss noslēpums – mitras kājas.

Tomēr arī šajā trikā visu izšķir sīkumi un tādu ir diezgan daudz. Pirmkārt, oglēm jābūt kārtīgi izdegušām, jo ja koksnē, kura veido ogles, būs palicis mitrums, tad Leidenfrosta efekts zaudē spēku un tu apdedzināsi kājas. Un otrkārt svarīga ir gaita kādā tu pārvietojies pa oglēm. Nedrīkst kustēties pārāk lēni, jo mitrums uz kājām nav mūžīgs un iztvaiko, bet arī skriet nedrīkst, jo līdzīgi kā smiltīs, ar katru soli tavas kājas grims arvien dziļāk oglēs un tu apdedzināsi pēdu virspusi. Gaitai jābūt ātrai, bet vieglai, pārāk nespiežot kājas un tad viss izdosies.