Nezinu kā citus,bet mani šis stāsts aizkustināja pamatīgi,patiešām ieķērās sirdī!
Pacelts!
Nezinu kā citus,bet mani šis stāsts aizkustināja pamatīgi,patiešām ieķērās sirdī!
Pacelts!
10. klase Sēžot angļu valodas stundā es vēroju meiteni sev blakus. Viņa bija, tā teikt, mans “labākais draugs”. Es vēroju viņas garos, zīdainos matus un vēlējos, lai viņa būtu mana. Es zināju, ka viņa ir citās domās. Pēc stundas, viņa pienāca man klāt un atdeva pierakstu no vakardienas stundas, kuru viņai bija gadījies nokavēt. Viņa teica: “Paldies”, un iedeva buču uz vaiga. Es gribu viņai pateikt, ka vēlos, lai mēs būtu, kas vairāk nekā draugi. Es mīlu viņu, tomēr esmu pārāk kautrīgs, nezinu kāpēc.
11. klase Iezvanījās telefons. Tā bija viņa. Viņa mirka asarās, šņukstot par to kā viņas bijušais draugs ir salauzis viņas sirdi. Viņa palūdza man atnāk ciemos, jo viņa nevēlējās būt viena. Es sēdēju viņai blakus, skatījos viņas maigajās acīs vēloties, lai viņa būtu mana. Pēc divām stundām un vienas Drū Berimoras filmas, un trim pakām čipsu, viņa izlēma doties gulēt. Viņa paskatījās uz mani, pateica: “paldies”, un iedeva buču vaiga. Es gribu viņai pateikt, ka vēlos, lai mēs būtu, kas vairāk nekā draugi. Es mīlu viņu, tomēr esmu pārāk kautrīgs, es nezinu kāpēc.
12. klase Dienu pirms balles viņa piegāja pie manis un teica:”Man draugs ir slims un diez vai rīt jutīsies labāk, man nav ar ko iet uz balli. Atceries 7. klasē, mēs viens otram apsolījām – ja nevienam no mums nebūs pāra, mēs iesim kopā, kā labākie draugi?” Es piekritu. Izlaidumā naktī, pēc balles, es stāvēju viņas durvjupieriekšā. Es skatījos viņa un smaidīju, viņa man pasmaidīja pretim un paskatījās uz mani ar savām kristālskaidrajām acīm. Es gribēju, lai viņa būtu mana, tomēr es zināju, ka viņa nē. Viņa pateica: “Es lieliski pavadīju laiku” un noskūpstīja mani uz vaiga. Es gribu viņai pateikt, ka vēlos, lai mēs būtu, kas vairāk nekā draugi. Es mīlu viņu, tomēr esmu pārāk kautrīgs, nezinu kāpēc
Izlaiduma diena Pagāja diena, tad nedēļa, tad mēnesis. Pirms es paspēju pamirkšķināt, bija pienācis izlaidums. Es vēroju viņas perfekto ķermeni, kad viņa kā eņģelis devās pēc sava diploma. Es gribēju, lai viņa kļūst mana, tomēr es zināju, ka viņai nepatīku. Pirms visi devās mājās, viņa pienāca man klāt un raudāja, kad es viņu apskāvu. Viņa pacēla galvu no mana pleca un teica, “Tu esi mans labākais draugs, paldies” un noskūpstīja mani uz vaiga. Es gribu viņai pateikt, ka vēlos, lai mēs būtu, kas vairāk nekā draugi. Es mīlu viņu, tomēr esmu pārāk kautrīgs, nezinu kāpēc
Pēc pāris gadiem Es sēžu baznīcas solā. Tā meitene šobrīd precas. Es vēroju viņu sakām: “jā”, iesākot viņas jauno dzīvi, precētu ar citu vīrieti. Es gribēju, lai viņa kļūst mana, bet es zināju, ka viņai nē. Pirms prombraukšanas viņa, pienāca man klāt un priecīgi sacīja “Tu atnāci”! Viņa teica: “Paldies”, un noskūpstīja mani uz vaiga. Es gribu viņai pateikt, ka vēlos, lai mēs būtu, kas vairāk nekā draugi. Es mīlu viņu, tomēr esmu pārāk kautrīgs, nezinu kāpēc.
Bēres Pagāja gadi, es paskatījos zārkā, lai ieraudzītu meiteni, kura bija mans “labākais draugs”. Pēc dievkalpojuma, draugi lasīja dienasgrāmatu, kuru viņa bija rakstījusi savos skolas gados: “Es vēroju viņu un vēlos, viņš būtu mans, bet, es zinu, viņš mani nē. Es vēlos, lai viņš zinātu, ka vēlos, lai mēs būtu, kas vairāk nekā draugi. Es mīlu viņu, bet esmu pārāk kautrīga, nezinu kāpēc. Es vēlos, lai viņš mana saka, ka mīl mani.” Es klausījos un raudāju
Ja tev kāds patīk,tad neklusē,bet pasaki to tam cilvēciņam!Ja esi pārāk kautrīgs,tad izdari to internetā vai ar zīmītēm,bet pasaki,citādi pēctam nožēlosi,jo nekad neuzzināsi ko šis cilvēciņš juta pret tevi...
Īstenībā es ļoti labi saprotu to čali. un es noteikti neesmu vienīgā. Cilvēkiem, kas nav kautrīgi, viegli teikt - ej un dari. :D
ir tā, ka man patīk viens cilvēciņš (jaunais klasesbiedrs). Viņš ir nedudz savāds attiecībā pret attiecībām ar meitenēm. es nekādīgi nevarēju sadūšoties viņam pateikt, ka viņš man patīk. tad izlasīju šo rakstu un domāju- nu pamēgināšu, kas būs tas būs. tad nu 5dienas vakarā bija diskotēka pilsētā, es aizgāju. viņš arī tur bija un sagāja ar citu meiteni. es viņam pierakstīju sms ka viņš man patīk, neskatoties uz to, ka viņam bija cita tajā vakarā. tad tā puiša draugs pateica, lai mēs parunātu. Aizgājām malā un kr4 nekas lādzīgs nesanāca tajaa runāšanā. Tagad, kaut nekas ar viņu nesanāca, esmu priecīga, ka pateicu ko domāju! tagad laikam tikai draugi. es piekrītu tam pēdējam apgalvojumam rakstā, jo tiešām būs labāk, ja tas otrs cilvēks zinās, ko tu par viņu domā. ^^ Var būt, ka viņš neatbildēs tavām jūtām, bet var arīgadīties, ka viņš jūt to pašu, ko tu. tāpēc SAKI KO DOMā UN VISS BūS LABI ))
Morāle - Ja kāds patīk, tad viņam pasaki.
Nav jēga stāvēt klusu, jo Tu esi tikai kustonis, dari, ko Tu gribi, tāpat ar laiku atstiepsi kātus, vismaz būsi darījis to kā gribējis, nevis cietis no saviem kompleksiem.
Tai daļai, kuri saņemtos un pateiktu būtu atraidījums un draudzība pa galam-protams ar izņēmumiem :).. So sad but true..