local-stats-pixel fb-conv-api

4 gadus veca bērna vēstule Dievam.120

Mūsu 14 gadus vecais suns Abbey pagājušo mēnes nomira. Dienu pēc viņas nāves mana 4 gadus vecā meitiņa raudāja un stāstīja, cik ļoti viņai sunīša pietrūkst. Viņa man pajautāja, vai mēs nevarētu Dievam uzrakstīt vēstuli, lai , kad Abbey nonāktu debesīs, Dieviņš varētu viņu atpazīt. Es teicu, ka domāju, ka varētu, tā nu viņa man nodiktēja šos vārdus:

Mīļo DIeviņ!

Vai tu lūdzu neparūpētos par manu sunīti? Viņa vakar nomira un ir ar tevi debesīs, man viņas tik ļoti pietrūkst . Esmu priecīga, ka tu man viņu vispār devi, kaut gan viņa saslima. Es ceru, ka tu ar viņu paspēlēsies, vņai patīk spēlēties ar bumbiņām un peldēt. Es tev aizūtīšu foto ar savu sunīti, lai tu zinātu, ka tas ir manējais. Man viņas tiešām ļoti pietrūkst.

Ar mīlestību, Meredita.

(viņas mātes Mer Claire rakstīta)

_______________

Mēs ielikām Abbey un Mereditas bildīti aploksnē pie vēstules un adresējām to Dievam. Mēs uzlikām uz tas savu atgriezenisko adresi. Tad Meredita salīmeja daudz pastmarku vēstules priekšpusē, jo viņa teica, ka tas parasīs daudz pastmarku, lai aizgādātu vēstuli līdz Dieviņam. Pēcpusdienā viņa iemeta vēstuli pasta vēstuļkastītē.


Pāris dienas vēlāk viņa man vaicāja, vai Dieviņš saņēmis viņas vēstuli.. Es atbildēju, ka noteikti ir saņeēmis. Vakar pie mūsu lieveņa tika novietota paciņa ietīta zelta papīrā, uz kuras bija norāde - Mereditai.

Meredita atvēra paciņu un tur iekšā bija Mr. Rogers, grāmata "When a Pet Dies.".

Grāmatā pie vāka bija mūsu rasktītā vēstule un fotogrāfija ar piebildi :

* Dārga Meredita,

Abbey ir ieradusies debesīs un ir pilnīgā drošībā. Tevis pievienotā bildīte bija liela palīdzība, es uzreiz viņu atpazinu. Abbey vairs nav slima, viņas dvēsele ir šeit ar mani, gluži tāda pati, kāda palikusi tavā sirdī. Abbey mīlēja būt par tavu sunīti. Kopš mums vairs nav ķermeņu šeit - debesīs, man nav kabatas , kur ielikt tevis sūtīto foto, tad es tev to atgriežu šajā grāmatā, lai tev būtu , ko paturēt atmiņai par Abbey.

Paldies par tavu brīnišķīgo vēstuli un paldies tavai mātei, ka plaīdzēja tev uzrakstīt šo vēstuli un aizsūtīt to man. Kāda tev ir brīnišķīga māte. Es izvēlējos viņu tieši priekš tevis.. Es tev sūtu savu svētibu katru dienu un astceries, ka es tevi ļoti mīlu.
Strpcitu, esmu visur, kur ir mīlestība.

Ar mīlestību, Dievs.

(māte ielika šo stāstu par apbrīnu tam , cik iejūtīgi cilvēki strādā USA vēstuļu atgriežšanas pasta nodaļā.)

**Texts nav mans, tulkots. :) Manuprāt, ļoti aizkustinoši, jo patiesi. Paldies par uzmanību.

1603 6 120 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 120

0/2000

Nē nu pasta darbiniekiem cepumu kaste no manis!

170 1 atbildēt

awww, super, pierādījums, ka starp cilvēkiem ir arī zelta gabaliņi. :)

90 0 atbildēt

Tādā ziņā man ASV patīk, lai cik dīvainas nebūtu cilvēku manieres tur un viņu izturēšanās un izpratne par džives vērtībām, likumiem, viņi tomēr nežēlo sevi citiem gan finansiāli, gan garīgi, viņi var to atļauties.

62 0 atbildēt

ai, johaidi, atkal jaraud jau no pasha riita :D

milji :)

45 0 atbildēt

Cik  mīļi no viņu puses tas bija... Aizkustinoši.... emotion

34 0 atbildēt

es nesaprotu to idiotu kas šādam rakstam varēja ielikt - ...

Izlasīju noskrēja skudriņas. Rakstam vienkārši nevar neiedot +

28 0 atbildēt

Ļoti jauks un aizkustinošs teksts. Heh, atkal jau asaras acīs. Laikam esmu palikusi baigi jūtelīgā :D

Tiešām paldies tik jaukiem cilvēkiem, kas veica tādu žestu, ko mazā meitenīte vienmēr atcerēsies. Un vienmēr ir ļoti smagi, kad nomirst ģimenes mīlulis :( Bet jāpriecājas par to laiku, kad varējām būt kopā ar viņu :)

23 0 atbildēt

tātad tomēr visi cilvēki nav kretīni uz šīs pasaules..

21 0 atbildēt

Super!

15 0 atbildēt

goda vārds apraudājos...

14 0 atbildēt

tik sirsnigi, tik, miilji man pat prieks, ka taa.. tadu vairak vajag ;)

13 0 atbildēt

jā aizkustinoš stāsts, parasti cenšos sentimentālismā neizplūst.. bet šoreiz gan... nezinu kāpēc, bet pat asarasa sagāja acīs vienu brīdi... un tiem kas te kko dirš par šito, un raksta, ka bērnu mānīšana tā esot, tad iesaku padomāt, mazajai meitenītei bija tikai 4 gadi, protams mēs zinam ka dzīvē tā nenotiek, Dievs vēstules neraksta un suņi debesīs nenonāk... bet kamēr meitenīte ir vēl maziņa, mēs taču varam viņu iepriecināt, un lai viņa domā kas ar sunīti viss ir labi, un lai , kad izaugs liela gan pate sapratīs... ļausim tač mazajai pasapņot :) p.s es aŗi nesaprotu to cilvēku kas šim rakstam spēja ielikt - .... skumji nu tas neko labu par to cilvēku neliecina....

12 0 atbildēt

es pat apraudājosemotion

11 0 atbildēt

Ziemassvētku vecītim, lieldienu zaķim, zobu fejai ir jauki, a bērni tic..viņi vēl nav pieaugušo skarbajā pasaulē un vēl tic brīnumiem..kāpēc būtu jāsagrauj to, ka bērns sapņo?

Es kad biju maziņa ticēju vecītim, zaķim un fejai...un kāda vaina? vnm priecājos, ka zem spilvena ir latiņš..priecājos, ja no rīta pamostoties ziemassvētku rītā, zem eglītes bija mantiņu kalni..un lieldienās zaķis nesa šokolādes olas. dievam gan neticu...

Bet dievam lai tic tie kas tic..kas Tev pa daļu? un parādi kaut vai vienu pusaudzi kurš nav kaut vienu reizi samelojis vecākiem..tādu nav.

 

Raksts awesome. no manis +

10 0 atbildēt

aawww emotion

8 0 atbildēt

USA, USA, USA :DD

8 0 atbildēt
SaW avatarsSaW

Latvijā droši vien pastā visi nosmietos līdz asarām un uztaisītu no vēstules papīra lidmašīnu..

5 0 atbildēt
   

Es. Varu parādīt sevi. Skaties :)

 

Kāda vaina bērnu iepriecināt?  Bērni ir gudri..tāpat visu zin kā ir. Es savam žipčikam (kad viņš jau sapratīs) stāstīšu, ka ir tāds Ziemassvētku vecītis..tāpat kā mani vecāki..jo man bērnībā tas ļoti patika. :)

3 0 atbildēt

prieks, ka ir arī tādi cilvēki:) tiešām aizkustinoš stāstsemotion

3 0 atbildēt

jauki ka vēl ir tik iejūtīgi cilv;eki pasaulē, kas var likt mazai meitenei justies labāk par kautko sliktu :)

3 0 atbildēt
« 1  2  3  4  5 »